TEV BŪŠU TIK...

 

Tev būšu tik,

Cik mani atcerēsies,

Kad sniega bites spietos

Sirmās ābelēs,

Kad mūsu dārzā,

Gadiem aizaugušā,

Reiz puķu zirņus 

Dobē sēsi.

Tev būšu tik,

Cik vējš pār klaju lauku

Skrien aizgūtnēm -

Elpu raudams ciet.

Un katru gadu

Mazā alvas pikā,

Kad draugu pulkā
Iesi laimes liet.

Un skūpstā kaislīgā

Kā maija naktis

Es būšu tai

Saldmei klāt,

Ko tavas lūpas

Tieksies citām dāvāt,

Lai sevi aizmirstībā

Mierinātu.