Atver
plaukstas Gaismas siekam,
Satver riekšā to!
Pasniedz
draugam, ienaidniekam
Gaismu
dievišķo!
Esi krams
šai saulē – zemē
Ļauj lai Dievs
tevi šķil!
Un ar Gaismu dvēselē,
Ar siltām
rokām ļaudīs ej!
Apsnigsim baltā ticībā –
Stiprā kā egles sirds,
Kas sniegputeņiem cauri
Cīruļus debesīs dzird!
Apsnigsim baltā ticībā
To brīnumu ieraudzīt,
Kas katram paša dvēselē
Kā pērle pērlenē mīt!
Drīz Dieva bērns būs piedzimis.
Pār zemi klusi snigs.
Un dvēselēs plauks svētvakars,
Ik nedarbs piedots tiks.
Drīz eņģeļi pūtīs bazūnēs –
Ikviens lai ieklausās,
Kā nolīs miers uz zemes šīs
Šais skaņās brīnišķās!
Degs egles zaros svecītes,
Mazs bērniņš sēdēs rātni
Un priecāsies, ka atvērti
Ir Ziemassvētku vārti.
Klusa nakts,
Svēta nakts.
Savas rokas klusā lūgšanā lieku
Par visu, kas tuvs man un svēts.
Par zemīti savu, par rudzu sieku,
Kas dīgst tīrumā tēva sēts.
Lai arājs kā putns rītos neguļ miegu –
Steidz vagu pēc vagas sākt!
Lai dzeguze piekūko gadus liekus
Pie varenā mūža tam klāt!
Un māte lai smaida, ceļot mīklu no abras –
No krāsns kāpj maizītes smārds.
Lai dvēselē iekrīt kā auglīgā zemē
Mātes silti sacītais vārds!
Savas rokas klusā lūgšanā lieku
Par visu, kas tuvs man un svēts.
Lai dīgst mana tauta kā sējums pēc lietus,
Kas paaudžu paaudzēm sēts!
Atnāc
šovakar šai svētvakarā!
Eglēs
čiekuri kā zvani zvana.
Debesis
ber lejup zvaigžņu siekus,
Māju
logos spožas gunis mana.
Apkārt
brīnums klusi mirdzot staigā.
Ziemassvētki
gaidītie ir klāt.
Lai miers
virs zemes, miers katra mājā,
Un Dieva
vārds no sirds tiek izrunāts!
Atnāc
šovakar šai svētvakarā
Ziemassvētku
mieru sagaidīt!
Miera
eņģeli kārt egles zarā,
Sveču
liesmās sirdi sasildīt.
Zvani
zvana tuvu, tālu –
Ziemassvētki
klāt!
Klusā
naktī, svētā naktī
Bērniņš
mazs šai saulē nāk.
Eglēm
mirdzot, zvaniem zvanot,
Debess
eņģeļiem līksmojot.
Skujām
tvanot, svecēm degot –
Dieva
dēlu godinot.
Klusā
naktī, baltā naktī
Zvaigžņu
gaisma lejup līst.
Veriet
logus, veriet durvis –
Dieva
dēls mums atsūtīts!
Piparkūku
smarža virmo gaisā,
Pīrāgu un
egļu skuju smārds.
Sniegputenis
sniega pārslas kaisa,
Lai
ziemassvētku ceļš top balts!
Lai
apsnieg lauki, apsnieg Dieva egles,
Lai
gaišās domās tinas skumjais prāts!
Lai Dieva
vārds kā sargs pār cilvēkiem un zemi
Šai baltā
stundā lūgsnās saulē celts!
Piparkūku
smarža virmo gaisā,
Pīrāgu un
egļu skuju smārds.
Deg
baltas sveces, gaismas virtnes laistās,
Mirdz bērnu
mīļās sejās laimīgs smaids.
Sniegputenis
sniega pārslas kaisa,
Un
ziemassvētku ceļš top balts.
Un
mirdzošs eņģelis šurp rāmi laižas –
Un Dieva
vārds tiek lūgsnās saulē celts
Vairs
neatceros tavu balsi.
Tā reizēm
manos sapņos skan.
Kā maiga
melodija – valsis,
Kā reizēm
gaidīts durvju zvans.
Ja
atnāktu pie rudens bērziem,
Es tevi
gaidītu uz takas.
Es tevi
gaidītu kā upe,
Kam jūrai
tik daudz sakāms.
Es tevi
gaidītu un lūgtu
Nekad
vairs projām neaiziet.
Mēs
rudeņotu abi kopā
Līdz
ziemas gulbji projām iet.
Un tad ar
ziemas sniegiem matos
Sēstos
vienās kamanās...
Līkst
rudens bērzi piesniguši,
Bet tu
pie manis neatnāc.
Vairs
neatminos tavu balsi –
Tā reizēm
manos sapņos skan.
Vien vējš
trenc logā rudens valsi,
Un reizēm
aizlūst vēja balss.
.jpg)
