EZERS DEBESĪS

Mīlestības zieds

Vienu siltu Gaismas dzirksti

Dieva Dēls mums šonakt nes -

Nevīstošu Mīlestības ziedu

No Gaismas pilnās Dvēseles.

Lai Zemes smagos dubļus brienot,

Mīlēt un Piedot prastu mēs.

Rūķa egle "Labrīt, Saulīt, pasaulīt!"

Ziemassvētku rūķītis

Egli uzzīmēja.

Pašā lapas viducī

Staltu kājā slēja.

..

Asām, zaļām skujiņām,

Glīti izkrāsotu,

Galotnē zvaigznīti

Un dažu košu rotu.

..

Klāt piezīmēja rūķītis

Zaros vaska sveces.

Ziemassvētku vakarā

Tās eglē gaiši mirdzēs.

Ziemassvētki

Ir Ziemassvētku Svētvakars.
Plaukst mēness sirpis debesīs, zied zvaigznes.
Deg māju logos spodras ugunis
Un egļu zaros vaska sveces.
..
Ziemassvētki!
Balts miers pār mums.
Ir Dieva dēls mums dāvināts - 
Jēzus silītē dus.
..
Ir klusa nakts. Ir balta nakts.
Ceļš kalnā aizved baznīcā.
Tur Dievu lūdzas māmuļa,
Lai Zemes virsū laimība!
..
Ziemassvētki!
Balts miers pār mums.
Ir Dieva dēls mums dāvināts - 
Jēzus silītē dus.

Piedod manu vājumu

Piedod  man manu vājumu,

Piedod, ka protu ziedēt!

Gadu pēc gada kā ieva

Skurbīgu smaržu sēt.

Modināt dravā bites,

Aicināt pazarēs,

Nebīties saldās indes

Nedz vēju bazūnes.

Piedod man manu vājumu,

Piedod, ka nenosalu!

Kailsalā balta nosarmoju,

Bet nedabūju galu.

Ka protu augļus briedēt,

Kaut sūras melnas ogas, –

Sūrais un rūgtais dziedē,

Kad krūtīs sāpes zogas.

Piedod  man manu vājumu!

Piedod, ka atkal ziedos

Acis lūpas un sirds.

Ka ziedu gaiši un dzīvi,

Ziediem baltiem kā janvārī sniegs.

Ka esmu  stipra palikusi,

Vairs neliec pagātnes vēji,

Lai sūrs nemiers lapotni skāris,

Un kā pārslas ziedlapas sējas.

Iekal mani dvēselē

Iekal mani sev dvēselē,
Neslēdz gredzenā šaurā!
Sēj maiguma saules dārzā,
Neaizmirstuļu norā.

Skauj zaļo acu atvarā,
Nebaidies – nenoslīkšu!
Maigumu atdzeršos,
Dāsni uzziedēšu.

Ja esmu melna darbdiena,
Nomazgā baltu.
Raisīšu projām rūpju
Ikdienas autu.

Ja neganti vēji manī
Trako un buras,
Kļauj stiprā tvērienā
Kā krasts bangās jūru.

Bet ja man sirdī
Asas nātres slejas,
Nerāj un nepel –
Uzvāri tēju.

Iekal mani sev dvēselē
Tādu, kāda esmu.
Ar visiem melnumiem
Un vidzemnieces dusmu.

Negraizi...

Grieze - griezīt, negraizi dvēseli -
Pati zini, cik sāp...
Naktis pilnas rasas asaru,
Kad spārnos nepacelties, bēgt.

Negraizi, negraizi dvēseli manu - 
Sāpīgi griež tavs rerrp - rerrp!
Vasaras naktīs, kad bezmiegu ganu,
Kad tu savu meldiņu vērp.

Grieze - griezīt, vai vasara pusē? 
Rudzu lauks domīgi briest...
Saules pulss pamalē straujāk pulsē,
Tava sāpīgā balss krīt ciet.

Ziemā, kad sniega kamenes lidos, 
Ilgošos dziesmu tavu.
Ilgošos vasaru pilnos ziedos,
Tavu izkapts strīķēšanu.

Grieze - griezīt, negraizi dvēseli - 
Pati zini, cik sāp...
Naktis pilnas rasas asaru,
Kad spārnos nepacelties, bēgt.