Par mani
- GUNDEGA SALNA
- Tavu mīlestību kā dzeltenu rozi Vāzē lieku. Vārdi pieklust... Zieds dāvā maigumu Un dzirkstošu prieku. Gundega Salna ........................................................... Mamma trīs pieaugušiem bērniem,ome mazdēliņam un mazmeitiņām. Bet brīvajā laikā rakstu dzejoļus, tas ir mans hobijs. Ir izdoti dzejas krājumi: ''Sarmoti ziedi''(2008),2009.gadā" par Sarmoti ziedi " saņemu O. Vācieša literāro veicināšanas prēmiju. '' Man pieder laiks'' (2010), '' Kamīnpriekšā'' (2012), '' Zilu ceriņu upes'(2014)un grāmata bērniem'' Ingucīša šūpulītis''(2011). Mani dzejoļi ir komponēti. Skaistas dziesmas tapušas sadarbībā ar grupu MUIŽA no Cēsīm. A.Šīrants komponējis dziesmu ''Par gadiem - tosts'' ar maniem vārdiem.Ar maniem vārdiem ir komponētas dziesmas koriem un dziesmu cikls ''Balti debess ziedi'',''Vienu baltu brīdi",Gaujas ieločos" ,komponists Ēriks Eglītis,uc Dzejas dienās iznāca mans dzejas krājums "Ezers debesīs"(2017) "Vējā gaistošā'' ( 2022) Dzejoļi bērniem "Labrīt, Saulīt, pasaulīt!" ( 2023) Esmu atvērta radošai sadarbībai.
2026/07/29
ZIEDIET RUDENĪ
Ziediet rudenī – ziediet!
Pīlādži arī zied.
Koši sarkanām ogām
Kvēlo kā saules riets.
Ziediet rudenī – ziediet!
Debesis arī sāk
Pumpurot tumšzilām asterēm,
Balti adatainām.
Ziediet rudenī – ziediet!
Sarma, kad pumpurus segs,
Ziedēs vien rudens ogles
Sirmā cepure.
AUGUSTS NAKTĪS...
Augusts naktīs bārsta
Dzeltenas zvaigznes
Smaržīgās siena pļavās.
Baltas miglas segloti rumaki
Rasainā atālā ganās.
Rītausmā domīgas dzērves
Pārstaigā tīreli dzimto.
Spārnos ceļas un aizlido.
Vien vēlīni tauriņi virmo.
ZĪLNIEKS
Vecs zīlnieks izlika kārtis,
Cik daudz man šai dzīvē vinnēt.
Cik daudz šai dzīvē vilties,
Cik mīlēt.
Bet vējš, šķiet, gluži bez vainas,
Noslēpies vecajā eglē,
Kā nebūtu mani glāstījis,
Nebūtu mīlējis.
ŠONAKT ČATOJU AR ZVAIGZNĒM
Šonakt čatoju ar zvaigznēm.
Taujāju, kur tu mīti.
Vai mājo uz Vakarzvaigznes,
Vai zvaigznes zvirgzda,
Kas rudenī krīt?
Ja mīti uz Vakarzvaigznes,
Tevi vakaros satikt iešu.
Atmiņu tramīgos zirgus
Rieta pavadā siešu.
Ja mājo uz zvaigznes zvirgzda,
Ko rudeņos debesis sūta,
Vienmēr ilgošos tevis,
Lai kur tu Visumā būtu!
Bet brīdī, kad esi mirklis,–
Īsa zvaigznes ziba,
Jūtu, cik dziļa aiza
Ir Visuma bezgalība.
2026/07/08
VĪGRIEŽU ELPA... šonakt pērkons ies
Šovakar vīgriežu elpa smaga.
Šonakt pērkons ies.
Ziedu smaržu pārpilna grava,
Pļavā dvašo siens.
Šovakar liepu skauj ozola zari –
Dreboši maigs pieskāriens.
Gaisa skūpsti lido kā spāres,
Pie zemes plok nakts miers.
Baltu seģeni migla klāj pļavā.
Kas vairs gulēt ies?
Vīgriežu elpa bieza un smaga...
Šonakt pērkons ies.
LĪST ZVAIGŽŅU GAISMA
Līst zvaigžņu gaisma pār mums
Caur zaru skropstām melnām.
Un tavas siltās plaukstas
Tur savās manas delnas.
Šai brīdī laiks piemirst elpot.
Vien Visums kā auts pāri kļaujas.
Es tava maiguma skaujās
Kā puķe bitei ļaujos.
Bet zvaigznes krīt kā trakas
Šai naktī, kaut cel pretī sieku!
Ar katru krītošu zvaigzni
Viens otram tuvāki tiekam.
Līst zvaigžņu gaisma pār mums.
Līst romantisks zvaigžņu lietus.
Vien satvert un paturēt sirdī,
Un neļaut sapņiem pieklust.
VĪGRIEZĒS... noreibt no laimes
Noreibt no laimes un vīgriezēs –
Pļavas elpas saldajā smaržā!
Kā puteksnim vējam uz spārna,
Lai nes tik trauksmains,
Ka gāž no kājām.
Noreibt no laimes un piekļauties
Pļavas siltajam klēpim.
Zieda drīksnā ieķepuroties
Un just sevi ziedam.
Neskaties manī, mīļais,
Saulrieta kvēlošām acīm!
Tu taču pats man to
Šobrīd gribēji sacīt!
Abonēt:
Ziņas (Atom)
