Pasniedz pretī

Pasniedz pretī nosalušās plaukstas,
Lai tās varu savās sasildīt!
Diena dziest,  pār mežu galiem
Sārta vakarblāzma krīt.

Pasniedz pretī vēsās lūpas,
Lai tās varu karsti noskūpstīt!
Nakts  klāj pļavā   miglas segu
Griezi dziedam izguldīt.

Pasniedz pretī atvasaras glāstu!
Bērzos rāma mēnesgaisma līst.
Viens otram uzticēsim dzīves stāstu,
Nakts kā brūce lēnām kopā dzīst.

Tavas acis

Tavas acis ir divas zaļas spāres,

Kas ik mīļu brīdi lido man pāri.

Tavas lūpas – balteņa spārni,

Man kā ziedam pieskaras rāmi.

Tava elpa  – tvanošs  ziedoņa vējš,

Manās magonēs karstas liesmas dveš.

Rokas – ziedošu koku līganie  zari,

Tur kā noguris  putns patverties varu.

Bet sirdī urdzošas mīlestības straume

No kuras maigumu dzeru un dzeru.