Rudens vēl tikai

Rudens vēl tikai iespēlē

Vēja akordus bērzos.

Nesteidz krāsas jaukt paletē –

Ar āboliem našķojas dārzos.

Rudens vēl tikai iekrāso

Pa košai lapai kļavās.

Ar sudraba rasu apraso

Rītos un vakaros pļavas.

Rudens vēl tikai vārtus vērs.

Degs Rudens Saulgriežu sārtus –

Krāsainas petardes salutēs

Un košā lapkritī pārtaps.

Tikai vienu vārdu

Tikai vienu vārdu!

Bet es tik daudz gribu pastāstīt 

Kā manā pusē

Vasaras naktīs zvaigznes krīt!

Kā rīta migla – gaisīga upe

Pār pļavām slīd.

Kā lapsēni draiskojas norā,

Kā piekūns ceļas debesīs

Un kā bulta zemē krīt.

Ka sirds kā mežezers rāms,

Tevi gaidot silst,

Kad nāksi kā briedis

Ūdenī brist.

Vakar ezerā ielaidās gulbji.

Šorīt ziedus atvēra

Ūdensrozes un lēpji.

Bet šonakt skatos –

Debesīs mēness dilst.

Mežezers pilns

Zvaigžņu atspulgu

Silst.

Sirds rudeņo

Sirds rudeņo,

Kad pienāk septembris 

Bez stārķiem,

Un asā vējā vientulīgas 

Lapas ris.

Kad mākoņi pie zemes

 Pienāk tuvāk,

Un asinssarkans 

Kvēlo pīlādzis.

Sirds rudeņo,

Kad tālē aizplīv putni

Kā lakati uz auklas izžauti.

Kad bērziem

Zeltaini top mati,

Un salna rītos

Izkar izkārtni.

Sirds rudeņo.

Bet rudens saules zeltu

Saujām

Kuplos bērzos sēj!

Kā gan es to nemanīju,

Cik līksmi

Bērzu zari smej?

Rudens Saulgrieži

Ver plaši vārtus –

Uz rudens pusi 

Ceļarādi vērš

Un mīļas acis

Slīd pār mani

Kā silts un glāstošs

Dienvidvējš.

Ja tuvums nomāc

Ja smagi,

Ja tuvums nomāc,

Nenāc pie manis – nenāc!

Esmu nātre

Dažbrīd dzēlīgi asa,

Bet arī tu noglāstīt

Neproti pats!

Kā dzelkšņi esam

Uz rozes kāta,

Ko par dzīvi sauc.

Tik grūti piedot!

Vārdi – akmeņi smagi,

Reizēm mēmi – neceļas,

Bet kad krīt, sāpīgi sit.

Ja smagi,

Ja tuvums nomāc,

Nenāc pie manis – nenāc!

Kad rudens salnās

Jaunības kaisme balos,

Nosarmojis meklēsi

Manas siltās delnas, –

Dzīvi nevar kā profilu

Draugiem.lv dzēst!

Sirds rudens pelnos

Samtaini maigus

Vizbuļus sēs.

Nerādies

Nerādies man acīs
Un man  sapņos  nerādies–
Nevēlos  tevi  redzēt,
Viss starp mums beidzies!

Vītuši  pļavas ziedi,
Blāv zārdi kā pamesti kauli.
Taisnošanās lieka,
Melns tūcis aizēno sauli.

Vien rudenīgas aukas
Rūsošas lapas auklē,
Sūrstošas atmiņas glabā –
Ziemājus dvēseles laukā.

Lai kā tuvuma vairos,
Aukstos sniegos bēgu,
Plaukst maigums zaros
Ar vēl lielāku spēku.

Ko iesākt ar dārgo sēklu

Liktenis krūtīs ko sējis?
Tā asno, zaļo un zied,
To nespēj lauzt gaisīgi vēji.

Nerādies man acīs
Un man  sapņos  nerādies –
Man kā kaķei spītīgs prāts
Līdz labinot pielūgsies.

Esmu laimīga

Visu dzīvi pazīstami esam.

Esmu laimīga,

Vien daždien sāpīgs vaigs.

Dienām izauklētais grūtums

Tapis viegls kā pūķis

Debesu zilgmē laists.

Izplaukuši ziedpumpuri,

Saldmes pilni ziedi.

Kā baltābelei zari augļos līkst.

Esmu laimīga, bet bieži

Sirdī zaļa nātre dīgst.

Zinu – aizies sniegi, zudīs ledi,

Pali ziemas duļķes aiznesīs.

Vakarvējam izkratīšu sirdi,

Nakts rāmā dvašā

Smeldze dzīs.

Visu dzīvi pazīstami esam.

Esmu laimīga,

Bet nesaprasta.

Savu mūžu kā pacietīga upe

Tavos stāvos krastos plūstu.

Kad nevajag daudz

Ir brīži, kad nevajag daudz –

Vien maigu skatu vai glāstu.

Lai sirdī mājvietu rod prieks

Kā putns rod pazarē ligzdu!

Ir brīži, kad nevajag daudz –

Lūpām skūpstu skurbīgo punšu.

Krāšņu ziedu kā mīļumu maigu –

 No debesīm mēnesi neprasu.

Kopīgi putnus laist debesīs,

Kas krūtīs vijuši ligzdu.

Mīlestība lai asnus diedz

Arvien augstāk un augstāk!

Un tad jau ir debesis,

Mans mīļais, labais!

fotodzeja

sarmoti ziedi (VIDEO)

Atsūti ar vēju

 Atsūti ar vēju čukstiem

Bērza zaros līganos

Mīlestību patiesu un īstu –

Nesarautu gabalos!

Tādu, ko vairs nevar zaudēt,

Tādu, kas vairs nevar zust.

Vaigu stumbram pieglaudīšu,

Sadzirdēšu pukstam to.

Bērza tāsī ieskrāpēto

Mīlestību mūžīgo – 

Sirdi bultas caururbto.

Lai dzērves rudenī kliedz

Lai dzērves rudenī kliedz,

Lai dzestri aust rīti!

Vēl atvasara saudzīgi skaus,

Zem kājām klās zeltainas nītis.

Vēl septembra naktis audīs

Lakatu košu un krāšņu.

Ar māsu – rītausmu veikumu dalīs,

Sies bērzos dzeltenas bārkstis.

Lai dzērves rudenī kliedz!

Debesis vilina gājputnu kāšus.

Šīs ilgas putniem neaizliegt,

Lai kā gribētos.

Lai dzērves rudenī kliedz!

Mums caur lapkriti brist nāksies.

Ai ,kā nāksies!

Mīlestība

Zinu, ka mīlestība!

Zinu.

Jo tikai mīlestība

Drupina mani kā maizi –

Pa drupatai izkaisa.

Vien Dieviņam lūdzu

Lai nepietrūkstu,

Lai pietikt varu

Līdz kā ābele lūstu!

Zinu, ka mīlestība!

Zinu.

Jo tikai mīlestība

Paliek un nezūd

Mūžībā.

Divas pusītes

Vienkārši būt blakus.

Kopā – divatā.

Pamest rūpes, raizes –

Atstāt atmatā.

Rīts mīs jaunas pēdas

Dzīves lielceļā.

Vienkārši būt tuvu

Saudzējot.

Laiks dzen gadu buras

Nežēlojot.

Būt tuvumā,

Kad esi vajadzīgs.

Klusā pusnakts stundā,

Vai kad mostas rīts.

Tik vienkārši kā esi

Un kā esmu es –

Viena salda augļa

Divas pusītes.

Rokas nemelo

Rokas nemelo.

Lūpas mānīt var.

Plauksta plaukstu jūt,

Ja glāstot skar.

Vārdi vējā zūd.

Rokas nemelo nekad.

Vārdi baidās patiesi būt –

Paslēpes spēlē.

Plaukstas nemelo nekad.

Labi, ka ir mīlestība

Labi, ka ir mīlestība,

Ko nevajag slēpt.

Ko nevajag no sirds laukā dzīt,

Kā ļaundari ieslodzīt.

Ko var ne vien acīm sagaidīt

Un acīm pavadīt!

Labi, ka ir mīlestība,

Ko neaizliegt.

Kas sirdī kā apinis dīgst un vijas.

Dvēselē zied kā vārdi dzejai.

Ka ir mīlestība,

Ko drīkst visai pasaulei kliegt,

Ko ne radam, ne draugam

Neaizliegt.

Tev būšu tik cik mani atcerēsies (VIDEO)

Tev būšu tik,

Cik mani atcerēsies,

Kad sniega bites spietos

Sirmās ābelēs,

Kad mūsu dārzā,

Gadiem aizaugušā,

Reiz puķu zirņus 

Dobē sēsi.

Tev būšu tik,

Cik vējš pār klaju lauku

Skrien aizgūtnēm -

Elpu raudams ciet.

Un katru gadu

Mazā alvas pikā,

Kad draugu pulkā
Iesi laimes liet.

Un skūpstā kaislīgā

Kā maija naktis

Es būšu tai

Saldmei klāt,

Ko tavas lūpas

Tieksies citām dāvāt,

Lai sevi aizmirstībā

Mierinātu.

Tev būšu tik,

Cik mani atcerēsies.