Par mani

Mans fotoattēls
Tavu mīlestību kā dzeltenu rozi Vāzē lieku. Vārdi pieklust... Zieds dāvā maigumu Un dzirkstošu prieku. Gundega Salna ........................................................... Mamma trīs pieaugušiem bērniem,ome mazdēliņam un mazmeitiņām. Bet brīvajā laikā rakstu dzejoļus, tas ir mans hobijs. Ir izdoti dzejas krājumi: ''Sarmoti ziedi''(2008),2009.gadā" par Sarmoti ziedi " saņemu O. Vācieša literāro veicināšanas prēmiju. '' Man pieder laiks'' (2010), '' Kamīnpriekšā'' (2012), '' Zilu ceriņu upes'(2014)un grāmata bērniem'' Ingucīša šūpulītis''(2011). Mani dzejoļi ir komponēti. Skaistas dziesmas tapušas sadarbībā ar grupu MUIŽA no Cēsīm. A.Šīrants komponējis dziesmu ''Par gadiem - tosts'' ar maniem vārdiem.Ar maniem vārdiem ir komponētas dziesmas koriem un dziesmu cikls ''Balti debess ziedi'',''Vienu baltu brīdi",Gaujas ieločos" ,komponists Ēriks Eglītis,uc Dzejas dienās iznāca mans dzejas krājums "Ezers debesīs"(2017) "Vējā gaistošā'' ( 2022) Dzejoļi bērniem "Labrīt, Saulīt, pasaulīt!" ( 2023) Esmu atvērta radošai sadarbībai.

2019/08/15

Atļauj šonakt, sirds



Atļauj šonakt izdziedāt ,sirds,
Tos mīļuma brīžus krātos,
Kas eglē kā svecīšu 
Liesmiņas mirdz
Un silda skumjo prātu!
Atļauj šonakt izraudāt, sirds,
Sāpes un nedienu brīžus,
Kas kā sāpīgs augonis
Dvēselē milzt
Un kā asaras acīs riešas!
Atļauj man šonakt 
Izkratīt, sirds,
Tevi pavisam baltu,
Lai varu rītdien
Galdā segt
Mīļuma mirdzošo autu!
Lai varu baltu galdautu klāt
Bez pērnā gada traipiem
Un Jaungada egles zarā kārt
Sargeņģeli baltu!

Tik tuvu būt ( 1)


Tik tuvu būt,
Ka vārdus pasacīt,
Kas vējā nepazūd,
Bet sirdī krīt!

Tik tuvu būt,
Ka sniegpārslas
Pārvēršas laimes asarās –
Kūst!

Tik tuvu būt
Kā lūpu pieskāriens maigs –
Ka uz brīdi apstājas laiks.
Tik tuvu būt,
Ka neizšķirt vairs!

Vienkārši



Grūti pasacīt vārdus,
Kas mīļotā dvēseli sarga, –
Izplest kā albatross spārnus,
Kā lietussargu virs galvas?
Grūti pasniegt šo balvu,
Atdot no sevis pusi,
Neprasot, ko saņemsi,
Ko pretī gūsi?
Negaidot uzslavu –
Vienkārši maigi un klusi
Pateikt, ka sargās to
Tava mīlestība,
Lai kur dzīves burzmā būsi?

Šonakt dziedāju sapnī



Es šonakt dziedāju sapnī.
Kā ērģeles skanēja balss.
Un sapnī man bija spārni.
Es lidoju un ap mani
Balts eņģeļu bars.
Es šonakt biju laimīga sapnī.
Mani neskāra laicīgas varas.
Es biju brīva un pati,
Un plašā Visuma kāra.
Es šonakt raudāju sapnī
Un izliju Zemei pāri
Mirdzošos kristālos,
Ko sniegā saskatīt vari.
Es šonakt biju tas eņģelis,
Kurš, spārniem sargādams tevi,
Laidās tev pāri.

Vienkārši paņemt aiz rokas


Vienkārši paņemt aiz rokas
Un ieskatīties acīs.
Vienkārši lūpām
Pieskarties vaigam.
Sajaukt matu spuraino zelmeni –
 Būt maigam!
Nav jāizdomā iemesli.
Vienkārši mīli!

No kurienes vieglums



No kurienes vieglums
Dzīves smagumu nest,
Kad rūpes smagas 
Kā nēši spiež plecus?


No kurienes vieglums
ik solī, ik smieklā,
Kad liekas ceļš beidzies –
Laiks pienācis krist.


No stiprām rokām
Un glāstu kārām,
Kas mīlot
Ceļ debesīs!


Zied mana mūža ābeles



Iet laiks un gadus nomet 
Kā novalkātas tupeles,
Bet katru gadu baltos ziedos
Plaukst mana mūža ābeles.
Ja neprastu skaitīt gadus,
Kā skuķēns mazs sāktu skriet.
Nobaidītu draugus, radus, –
Ja spējat, mani noķeriet!
Bet laika pulkstenītis zvana: 
– Laiks jaunas kurpes pielaikot!
Vēl priekšā ceļa līkumu bez gala,
Tie jānostaigā trallinot! –
Iet laiks un gadus nomet
Kā novalkātas tupeles,
Bet katru gadu baltos ziedos
Zied mana mūža ābeles.

2019/08/10

Rudens vēstules


Rakstu vēstules uz rudens lapām,
Lai vējš kā pastnieks tās tavā ceļā nes.
Lai pacel un izlasi bērzu dzeltenās,
Kļavu sārtās lappuses!

Uz bērzu dzeltenām rakstu par draudzību.
Rakstu par skumjām, ko lietus mākoņi rieš.
Par ticību labajam, cerībām nākotnē
Dzīves krustcelēs satikties.

Uz kļavu sārtām rakstu, ka mīlu!
Mīlu no sirds un dvēseles.
Ar zīmogu stipru un noturīgu
Uz kļavlapu robainās apmales.

Tik daudz krāsainu vēstuļu rakstu!
Tik daudz sapņu, ko negribas dzēst.
Bērzu dzeltenās, kļavu sārtās
Un ozolu brūnganās lappusēs.

Bet vējš – ziņkāris,
Aploksnes atver un plēš.

2019/08/09

Reizēm gribas pazust


Reizēm gribas pazust no visiem un visa.
Ienirt kā lietus lāsei jūlija pļavā.
Atpūsties ērtā raspodiņa skavās,
Būt brīvai kā vējam savā vaļā.
..
Uz brīdi būt bērnībā, norā pie mājām.
Bezrūpē sapņot leknajā zālē.
Sienāzi dzirdēt, iet basām kājām
Un skatīties mākoņu gubenās tālē.
..
Reizēm gribas pazust no visiem un visa.
Bet tikai uz mirkli, tikai mazliet!
Lai atkal celtos jaunu spēku pilna
Un mirdzošām acīm tev pretī iet!

Es atkal sevi atdzīvinu



Es atkal sevi atdzīvinu!
Jau kuru reizi ? – jautāsiet...
Ik dienu savu nevarību svinu.
Ik dienu savu nevarību rāju -
Vai palikt būs, vai projām iet?

Es atkal sevi atdzīvinu!
Vai man tas izdodas ? – taujāsiet.
Kā puķu zirnis dzenu jaunu stīgu
Un rāpjos saulei pretī ziedus sliet.
Ir grūti atrast pazaudēto balstu,
Bet dzīve turpinās, laiks tālāk iet.

Es atkal sevi atdzīvinu!
Un ceļu lūpām sapņu kausu.
Hei, Likten, ielej vēl mazliet!

2019/08/02

Gundegas Salnas dzejas grāmatas


"Sarmoti ziedi", ''Man pieder laiks'', "Kamīnpriekšā'', ''Ingucīša šūpulītis'', ''Zilu ceriņu upes'', "Ezers debesīs''.Izdevējs Rastri poligrāfija ,Vilnis Līcis