Kas tu esi nezināmais?

Kas tu esi nezināmais?

No kādām tālēm šurpu nācis?

Manu smago durvju priekšā

Sārtu tējas rozi licis.

Kas Tu esi, kur Tu sācies?

Tuksnesī vai siltās krūtīs?

Tu kā avots dzidri mirdzošs,

Saules gaisma logu rūtīs.

Kas tu esi nezināmais?

Kā man tevi uzminēt?

No tālu galaktiku dzīlēm

Sirdī vieda gaisma krīt-

Manu smago durvju priekšā

Mīlestības roze zied.

Vasaras rīti

Vasaras rītiem viegla  vēja spārni,

Matos sarkanas magones zieds.

Ezermalā redz sudraba gārni,

Uz ciņa glodene iesnaudusies.

Pļavas rasas krellēm rotātas,

Smilgu pie smilgas sien tīmeklīt's.

Kā mirāžas gaist miglas pilsētas,

Saules glāsts lejup līst.

Pamostas kamenes pļavas mājā,

Zaļš sienāzis vijoli ieskaņo.

Svētelis pļavu brien staltā stājā,

Žagata trauksmi izziņo.

Noauju kājas, brienu rasā,

Visapkārt sarkanas magones zied!

Rīts sniedz pērli magones kausā 

Jaunu dienu, ko dvēselē siet.

Mati pielīst pērkonlietū

Mati pielīst pērkonlietū,

Kad  no tevis projām bēgu.

Vējš ķer tvarstīdams aiz rokas,

Dadzis gūsta svārku malu.

_- Paliec ! - teici tu. Es ļāvos

Tavam skūpstam – īsai nāvei.

Grieze klusa siena vālos,

Zeme ļāvās zibens strāvai.

Gundegas

Gundegas, gundegas, gundegas, -

Sīkas, spīdīgas, dzeltenas dzirkstis,

Zem kājām, pļavas paklājā dzirkstī.

Tavās acīs tāds dzeltenbrūns mirdzums -

Divas spožas liesmiņas plīv.

Pārāk tuvu viens otram stāvam,

Tomēr atkāpties vairs nav brīv.

Bet visapkārt zied gundegu pļava -

Sīkas, spīdīgas, dzeltenas dzirkstis.

Mana elpa un tava elpa,

Un matos man tavi pirksti.

Šķiet brīdi apstājies laiks.

Cik vēls jau, kā mums to zināt?

Tavas lūpas čukst maigas un valgas :

- Es gribu tevi aizdedzināt! -

Gundegas, gundegas, gundegas, -

Sīkas, spīdīgas, dzeltenas dzirkstis,

Zem kājām, pļavas paklājā dzirkstī.

Sens motīvs

Vai tur zibens atplaiksnīja?

Vilnis silts caur sirdi skrēja.

Nē, vien saulriets atmirdzēja

Tavu acu rāmā vizmā.

Vai tur pērkons nodimdēja?

Sirds kā kumeļš salecās

Un auļos skrēja -

Nē,vien tava roka glāstot

Uz manas dusēja.

Kā meitene smejot

Spožām acīm kā meitene smejot,

Vasara aicina projāmejot.

Zied madaras pļavās,

Gulst zāle vālos,

Grieze kā negudra griež.

Kāpj vasara Saulgriežu kalnā,

Sejā atspulgus sviež.

Negaisus bargus, bula dienas - 

Vaigs un pļavas zied!

Vasara, kārtējā nebēdne mana,

Aicina līdzi iet.

Iemīlējos

Iemīlējos.

Pērkona dunā,

Vēju runā.

Lietus blūzā,

Griezes dziesmā.

Iemīlējos.

Acu skatā,

Pieskārienā -

Divi vienā.

Iemīlējos.

Tu atnāci pa mēnesstaru

(dzimšanas dienā)

Tu atnāci pa mēnesstaru

Šai naktī zvaigžņu  piebārstītā

Un šūp'lī guli baltā zīdā.

Tu atnāci pa mēnesstaru

Kā eņģelis sniegbaltu spārnu

Mātes elpā sasildīta.

Tu atnāci pa mēnesstaru

Šai naktī zvaigžņu piebārstītā.