Vasaras rītiem viegla vēja spārni,
Matos sarkanas magones zieds.
Ezermalā redz sudraba gārni,
Uz ciņa glodene iesnaudusies.
Pļavas rasas krellēm rotātas,
Smilgu pie smilgas sien tīmeklīt's.
Kā mirāžas gaist miglas pilsētas,
Saules glāsts lejup līst.
Pamostas kamenes pļavas mājā,
Zaļš sienāzis vijoli ieskaņo.
Svētelis pļavu brien staltā stājā,
Žagata trauksmi izziņo.
Noauju kājas, brienu rasā,
Visapkārt sarkanas magones zied!
Rīts sniedz pērli magones kausā
Jaunu dienu, ko dvēselē siet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru