Kas tur spēlē
pļavā klusi
Pirms nav ausma
uzaususi?
Kam tik maiga
dvēselīte
Saldu smaržu
savijusi?
Saldu smaržu
savijusi
No ziediņa
ziediņā.
Skan gan maigi, skan gan saldi
Savu mūžu
solījusi.
Tā jau pļavas
dvēselīte
Meža garam
izbēgusi.
Spēlē baltu vijolīti
Naktij sevi
atklājusi.
Pelēku sidraba dziju
Šodien debesis vērpj.
Bet liepas pumpuros
Saldu nektāru slēpj.
Drīz liepas plauks ziedos –
Tvanēs ziedošie zari,
Un lieksies kuplo liepu
Smaržīgās rokas Latvijai pāri.
Iesim rokrokā ar sauli,
Ar liepziedu laiku!
Kad bites liepās sanēs,
Pieglaud ziedošam zaram vaigu!
Mežrozīte – mežene
Rāmi sārtos ziedus ver.
Kam tu ziedi, mežrozīt?
Ziedu tev un pasaulei!
Es brienu madarās.
Tvan saules bulā pļava.
Dundurs uzmācīgi
Gana dziesmu zvana.
Es brienu madarās.
Saldi smaržo gaiss,
Un krūtī lēkā mazais,
Nerātnais.
Es brienu madarās.
Ir pasaule tik skaista
Kā tavas acis,
Kur smieklu dzirkstis laistās.
Piedzima vasara pērkona dārdā.
Smaržo pēc zemenēm mežs.
Saule siena vālus žāvē un ārda,
Piepalīdz zemes vējš
Pēŗkons murmina buramvārdus
Vēlot vasarai ražīgu klēpi.
Kāpj siena vāli zārdos,
Skan bērnu un sievu smiekli.
Vēl mirklis un rudzi kūpēs
Kā mežezers miglas pilns.
Tvīkst vasara vasaras rūpēs,
Rudenim augļi tiks.
Kā ražena zāļu sieva,
Jāņzāļu vainagu galvā,
Brien vasara Latvijai pāri
Pilnām rokām svētīga darba.
Ar tevi smējušies un raudājuši esam.
Un deguši kā meža ugunsgrēks.
Un kalnus gāzuši, jūru izsmēluši –
Tik milzīgs mūsu mīlestībai spēks!
Ar tevi dejojām zem pusnakts zvaigznēm
Un naktis pielija ar siltiem glāstiem.
Un burvju vara bija vārdiem,
No acu skata vien – pat nerunātiem.
Man sirdī mūžam svētums šis –
Ir mūsu mīlestība.
Ar mīlestības pieskārienu
Dāvinu tev jauku dienu!
Lai katram mākonim ir zelta mala,
Lai prieks ir tavu bagātību sala!
Lai blakus rūpestiem un raizēm
Ir vienmēr galdā spēka maize!
Lai svētīts tev šīs dienas rīts
Dieva acu pieskatīts!
