Kreisajā pusē, kur sirds /dzeja/
Gundegas Salnas mīlas lirika
Par mani
- GUNDEGA SALNA
- Tavu mīlestību kā dzeltenu rozi Vāzē lieku. Vārdi pieklust... Zieds dāvā maigumu Un dzirkstošu prieku. Gundega Salna ........................................................... Mamma trīs pieaugušiem bērniem,ome mazdēliņam un mazmeitiņām. Bet brīvajā laikā rakstu dzejoļus, tas ir mans hobijs. Ir izdoti dzejas krājumi: ''Sarmoti ziedi''(2008),2009.gadā" par Sarmoti ziedi " saņemu O. Vācieša literāro veicināšanas prēmiju. '' Man pieder laiks'' (2010), '' Kamīnpriekšā'' (2012), '' Zilu ceriņu upes'(2014)un grāmata bērniem'' Ingucīša šūpulītis''(2011). Mani dzejoļi ir komponēti. Skaistas dziesmas tapušas sadarbībā ar grupu MUIŽA no Cēsīm. A.Šīrants komponējis dziesmu ''Par gadiem - tosts'' ar maniem vārdiem.Ar maniem vārdiem ir komponētas dziesmas koriem un dziesmu cikls ''Balti debess ziedi'',''Vienu baltu brīdi",Gaujas ieločos" ,komponists Ēriks Eglītis,uc Dzejas dienās iznāca mans dzejas krājums "Ezers debesīs"(2017) "Vējā gaistošā'' ( 2022) Dzejoļi bērniem "Labrīt, Saulīt, pasaulīt!" ( 2023) Esmu atvērta radošai sadarbībai.
2026/10/03
KAS MAN NO TEVIS PALIKS
Kas man no tevis paliks?
Skūpsta pieskāriens?
Varbūt mīlestība
Kā trausls sila zieds?
Bet varbūt dārgas asaras,
Kas rit no acu plakstiem...
Kas man no tevis paliks?
Ko tu man esi devis?
Nekas jau nepaliks...
Vien krūtīs klusa uguns
Līdz mūža galam degs.
2026/09/06
DĀVĀŠU TEV DZELTENUS BĒRZUS
Dāvāšu tev dzeltenus bērzus
Starp kļavām košām
Šai rudenī, kad saule uz
Ziemas saulgriežiem pošas!
Dzeltenus bērzus gar ceļmalām!
Tie klanīsies vējā
Laimīgu ceļu vēlēdami.
Bērs zem kājām
Dzeltenu lapu klāstu,
Lai uzlasi herbārijam, –
Ieliec starp vasaras ziedu
Ziedlapiņām atmiņai
Par saules pielietām dienām,
Kuras kopā vadījām.
Es tev šoruden dāvāšu
Dzeltenus bērzus
Pilnus saules glāstu
Un vēju dusmu, lai zini,
Cik ļoti tevi mīlējusi
esmu!
2026/08/29
SPĪTS
Neprotu.
Nav manā varā spēt
Kā oglei pelnos gailēt –
Izplēnēt.
Kā puķe spītēt spēju –
Sēklu sēt,
Caur sāpēm
Asnus izdiedzēt.
Tāds manī spīts.
Tas neplēnēs!
2026/08/16
NEMEKLĒ MANI RUDENĪ
Nemeklē mani rudenī –
Es vasarā mītu!
Vēl manas dienas garas zied,
Dzidri aust rīti.
Ievām ziedu ķekaros
Bites brien ziedu dzīlēs.
Vēl sirds bulā silst,
Ilgojas karsti un mīlē.
Ziedu pļavās pīpenēs brienu,
Naktīs zvaigznes tvarstu.
To spožās sprikstis ziediem sienu,
Kā jauna meitene sarkstu.
Nemeklē mani rudenī –
Es vasarā mītu!
Vēl košās dienas kā klasītes lecu
Vilktas ar baltu krītu.
DVĒSELES PUTNI, NERAUDIET
Neraudiet, manas dvēseles putni, neraudiet!
Rudens vējš lapas norāvis – nu esmu brīvs!
Asajā vējā vēl daži sudraba dālderi krīt,
Tos kāds sev plaukstā uzlasīs varbūt jau rīt.
Šonakt brīvs kā koks pret debesīm rokas ceļu.
Notraukts ir viss, kas nopelnīts, kas reizēm zagts...
Pārsteigta viegluma šūpots nosalis miegu,
Pāri krīt zvaigznes, ko mani sildīt sūta nakts.
Neraudiet, manas dvēseles putni, neraudiet!
Snieg manī sniegi, un balts debesu gaišums krīt.
Ir pasaule vaļā un es šai pasaulē
Kā plaukstoša kļava atkal pārnākšu lapas dzīt.
Pilsēta mostas, lāmās kvēl dzeltenas zvaigznes.
Tie sudraba dālderi, kas dvēs'lei kā asaras krīt.
Bet es esmu brīvs! Manas dvēseles putni, neraudiet!
Kā plaukstoša kļava atkal pārnākšu lapas dzīt.
Abonēt:
Ziņas (Atom)

