Par mani

Mans fotoattēls
Tavu mīlestību kā dzeltenu rozi Vāzē lieku. Vārdi pieklust... Zieds dāvā maigumu Un dzirkstošu prieku. Gundega Salna ........................................................... Mamma trīs pieaugušiem bērniem,ome mazdēliņam un mazmeitiņām. Bet brīvajā laikā rakstu dzejoļus, tas ir mans hobijs. Ir izdoti dzejas krājumi: ''Sarmoti ziedi''(2008),2009.gadā" par Sarmoti ziedi " saņemu O. Vācieša literāro veicināšanas prēmiju. '' Man pieder laiks'' (2010), '' Kamīnpriekšā'' (2012), '' Zilu ceriņu upes'(2014)un grāmata bērniem'' Ingucīša šūpulītis''(2011). Mani dzejoļi ir komponēti. Skaistas dziesmas tapušas sadarbībā ar grupu MUIŽA no Cēsīm. A.Šīrants komponējis dziesmu ''Par gadiem - tosts'' ar maniem vārdiem.Ar maniem vārdiem ir komponētas dziesmas koriem un dziesmu cikls ''Balti debess ziedi'',''Vienu baltu brīdi",Gaujas ieločos" ,komponists Ēriks Eglītis,uc Dzejas dienās iznāca mans dzejas krājums "Ezers debesīs"(2017) "Vējā gaistošā'' ( 2022) Dzejoļi bērniem "Labrīt, Saulīt, pasaulīt!" ( 2023) Esmu atvērta radošai sadarbībai.

2026/08/16

NEMEKLĒ MANI RUDENĪ

 

Nemeklē mani rudenī – 
Es vasarā mītu!
Vēl manas dienas garas zied,
Dzidri aust rīti.
 
Ievām ziedu ķekaros
Bites brien ziedu dzīlēs.
Vēl sirds bulā silst,
Ilgojas karsti un mīlē.
 
Ziedu pļavās pīpenēs brienu,
Naktīs zvaigznes tvarstu.
To spožās sprikstis ziediem sienu,
Kā jauna meitene sarkstu.
 
Nemeklē mani rudenī –
Es vasarā mītu!
Vēl košās dienas kā klasītes lecu
Vilktas ar baltu krītu.

DVĒSELES PUTNI, NERAUDIET

 Neraudiet, manas dvēseles putni, neraudiet!
Rudens vējš lapas norāvis – nu esmu brīvs!
Asajā vējā vēl daži sudraba dālderi krīt,
Tos kāds sev plaukstā uzlasīs varbūt jau rīt.


Šonakt brīvs kā koks pret debesīm rokas ceļu.
Notraukts ir viss, kas nopelnīts, kas reizēm zagts...
Pārsteigta viegluma šūpots nosalis miegu,
Pāri krīt zvaigznes, ko mani sildīt sūta nakts.


Neraudiet, manas dvēseles putni, neraudiet!
Snieg manī sniegi, un balts debesu gaišums krīt.
Ir pasaule vaļā un es šai pasaulē
Kā plaukstoša kļava atkal pārnākšu lapas dzīt.


Pilsēta mostas, lāmās kvēl dzeltenas zvaigznes.
Tie sudraba dālderi, kas dvēs'lei kā asaras krīt.
Bet es esmu brīvs! Manas dvēseles putni, neraudiet!
Kā plaukstoša kļava atkal pārnākšu lapas dzīt.