NEMEKLĒ MANI RUDENĪ

 

Nemeklē mani rudenī – 
Es vasarā mītu!
Vēl manas dienas garas zied,
Dzidri aust rīti.
 
Ievām ziedu ķekaros
Bites brien ziedu dzīlēs.
Vēl sirds bulā silst,
Ilgojas karsti un mīlē.
 
Ziedu pļavās pīpenēs brienu,
Naktīs zvaigznes tvarstu.
To spožās sprikstis ziediem sienu,
Kā jauna meitene sarkstu.
 
Nemeklē mani rudenī –
Es vasarā mītu!
Vēl košās dienas kā klasītes lecu
Vilktas ar baltu krītu.

DVĒSELES PUTNI, NERAUDIET

 Neraudiet, manas dvēseles putni, neraudiet!
Rudens vējš lapas norāvis – nu esmu brīvs!
Asajā vējā vēl daži sudraba dālderi krīt,
Tos kāds sev plaukstā uzlasīs varbūt jau rīt.

Šonakt brīvs kā koks pret debesīm rokas ceļu.
Notraukts ir viss, kas nopelnīts, kas reizēm zagts...
Pārsteigta viegluma šūpots nosalis miegu,
Pāri krīt zvaigznes, ko mani sildīt sūta nakts.

Neraudiet, manas dvēseles putni, neraudiet!
Snieg manī sniegi, un balts debesu gaišums krīt.
Ir pasaule vaļā un es šai pasaulē
Kā plaukstoša kļava atkal pārnākšu lapas dzīt.

Pilsēta mostas, lāmās kvēl dzeltenas zvaigznes.
Tie sudraba dālderi, kas dvēs'lei kā asaras krīt.
Bet es esmu brīvs! Manas dvēseles putni, neraudiet!
Kā plaukstoša kļava atkal pārnākšu lapas dzīt.

RUDENS PASTS. Gundegas Salnas melodija un vārdi. Ērika Matisona aranžējums.

 

No albuma Likteņupe

TEV BŪŠU TIK. Ēriks Matisons, Gundega Salna ( krīvena)

 

No albuma Rožu pelni

ES AIZIET GRIBU. Ēriks Matisons, Gundega Salna

 

No albuma Likteņupe

ROŽU PELNI. Ēriks Matisons, Gundega Salna

 

No albuma Rožu pelni

ATMIŅU PAISUMS. Ēriks Matisons, Gundega Salna

No albuma Likteņupe

RUDENS DĀVINA

 Rudens dāvina pīlādžu ķekarus
Un krāsainu lapu rotu.
Un atvasaras sauli pār kļavām sudrabotu.
Ja man būtu tik daudz, es tev arī dotu!
Bet manī ir tikai maigums.
Sevi apslāpējis, kluss...lūpu pieskārienā,
Acu skatā un šķelmīgā smaidā dus.
Tik daudz es tev varu dot!
Neko pretī neprasot.

NEBAIDIES PANĀKT UZ MANU PUSI

 Nebaidies panākt uz manu pusi,
Kaut sarma jau kokos un sniegs!
Kad vējš sviež krūtīs sniegpārslu krusu,
Un pūces balss izskan kā bieds.

Nebaidies panākt uz manu pusi!
Man pašai no ziemas šīs bail.
Man pašai šķiet sirds sasalusi
Kā āra bērzs vientuļš un kails.

Nebaidies panākt uz manu pusi!
Tev pretī paiešos es.
Caur sniegputeni šo klusi, klusi
Tu blakus man iesi, tev es!

IELIEC GALVU MANĀ KLĒPĪ

Ieliec galvu manā klēpī!
Ir tik labi tevi just.
Tavu rūgto matu smaržā
Tā kā bitei ievās zust.

Tā kā bitei ievu ziedos
Noreibušai dziesmu sākt.
Lai man citi ziedi piedod,
Ja pie tiem es neatnāku!

Lai man citi ziedi piedod,
Ka man rūgta laime tīk!
Mīlestību neizvēlas,
Atnāk tā un sirdī krīt.

Ieliec galvu manā klēpī!
Ir tik labi tevi just.
Tavu rūgto matu smaržā
Tā kā bitei ievās zust.

KĀ MEITENE SMEJOT

 Spožām acīm kā meitene smejot
Vasara aicina projām ejot.
Zied madaras pļavās, gulst zāle vālos,
Grieze kā negudra griež.
Kāpj vasara Saulgriežu kalnā,
Sejā atspulgus sviež.
Negaisus bargus, bula dienas...
Vaigs un pļavas zied.
Vasara kārtējā, nebēdne mana
Aicina līdzi iet.

VARBŪT

 Ievziedu baltajās kupenās
Vēju nemiers nomodā,
Un tu mani šai pusnaktī
Sauc Solveigas vārdā.

Dienas gurdums kā putekšņi
Steidz sēklas smagumu miegā krāt.
Es tavu delnu tuvumu
Gribu sapnī saglabāt.

Vēlāk aiz gadu aizsprostiem
Mani sauks citā vārdā.
Varbūt...vēl tevi gaidīšu
Kā Solveiga Pēru gaida.