VĒJĀ GAISTOŠĀ

 

**
Ieliec galvu manā klēpī!
Ir tik labi tevi just...
Tavu rūgto matu smaržā
Tā kā bitei ievās zust.

Tā kā bitei ievu ziedos
Noreibušai dziesmu sākt.
Lai man citi ziedi piedod,
Ja pie tiem es neatnāku!

Lai man citi ziedi piedod,
Ka man rūgta laime tīk ;
Mīlestību neizvēlas,
Atnāk tā un sirdī krīt.

Ieliec galvu manā klēpī!
Ir tik labi tevi just...
Tavu rūgto matu smaržā
Tā kā bitei ievās zust!

ZILU CERIŅU UPES

 

**
Vari lauzt, vari liekt mani
Kā ievas baltos zarus!
Cik spēka, ziedēšu tev pāri
Un reibināšu pavasaros!

Ne nabaga palikšu,
Ne kropla tapšu-
Vēl kuplāk ziedēšu,
Vēl krāšņāk plaukšu!

Rudenī, kad mani 
Pārāk sūru sauks,
Iebēršu tev saujās
Ievu ogas, draugs!

SARMOTI ZIEDI

 

LAIMES PUTNS

Laime, laimīte!
Kur tādu meklēt,
Kur tādu rast?
Reizēm pa rokai,
Reizēm kā tāls
Jūras krasts.
Gribētu notvert
Kā putnu - 
Vaļā nepalaist...
Lai cik stipri turu,
Pasprūk un gaist.
Māmuļa smaida:
- Tu, meitēn,
Vēl gurķis mazs,
Vēl nezini kurā bērzā
Tavs laimesputns
Šūpojas!

TAVAS ACIS

Tavas acis nav ezeri zili.

Tās drīzāk rada siliem.

Tumšajiem priežu siliem,

Rāmiem un dziļiem.

Reizēm savāds spīdums

Tev acīs kā stirnai gail

Un man līdz smeldzei

Atzīties bail,

Kāds manī mīļums!

MAN PIEDER LAIKS

 

**
Tikai vienu vārdu...
Bet es tik daudz gribu pastāstīt...
Kā manā pusē vasaras naktīs
Zvaigznes krīt...
Kā rīta migla, kā gaisīga upe
Pār pļavām slīd.
Kā lapsēni draiskojas norā...
Kā piekūns ceļas debesīs
Un kā bulta zemē krīt.
Ka sirds kā mežezers rāms
Tevi gaidot silst,
Kad nāksi kā briedis
Ūdenī brist..
Vakar ezerā ielaidās gulbji.
Šorīt ziedus atvēra
Ūdensrozes un lēpji.
Bet šonakt skatos -
Debesīs Mēness dilst.
Un mežezers pilns
Zvaigžņu atspulgu
Silst.

**

Es nemeklēju tevi.

Nezināju kur meklēt.

Ne svešu ugunskuru pelnus rakt,

Ne kafijas biezumos zīlēt.

Tu nāci ne lūgts, ne saukts.

Tu nāci kā gaismas stars

Pār mežu galu nevienādām vīlēm,

Izgaismodams manas apziņas dzīles.

Atnāci. Piekļāvi cieši klāt

Un čukstēji:

- Es tevi mīlu!

KAMĪNPRIEKŠĀ

 

**
Tevi mīlot spēju kalnus gāzt!
Tu neticīgi, šķelmi smaidi;
Solījums izklausās kā stāsts
No fantastisko stāstu saimes.

Tevi mīlot iespējams ir viss!
Kā ziedus zvaigznes plūkt
No debesu pļavām...
Nonest Mēnesi uz Zemes,
Sirdi likt pie kājām tavām.

Tevi mīlot iespējams ir viss!
Mīlestība uzvar jūtu karā.
Ir manos spēkos sniegt tev debesis,
Ir manā varā auklēt mīlas jūrā.

**
Kreisajā pusē, kur sirds,
Glezns putns ligzdo.
Es aizturu elpu
Un sirdspukstos klausos.

Klausos kā spārnus tas cilā,
Kā elpo - 
Siltām dūnām perēkli darina.
Kreisajā pusē, kur sirds,
Mīlestības gulbis ligzdo.

EZERS DEBESĪS

 

**
Šonakt nolija zvaigznes.
Ābeļu dārzā, asteru dobē.
Mēness zeltaini blāvs
Grauza nakti kā villaini kode.
Rīts mazgāja rasā acis
Un iededza ugunskuru.
Dzirkst dārzā zvaigžņu jūra
Pilna krāsainu asteru buru.

**

Ziediet rudenī - ziediet!

Pīlādži arī zied.

Koši sarkanām ogām

Kvēlo kā saules riets.

Ziediet rudenī - ziediet!

Debesis arī sāk

Pumpurot tumšzilām asterēm ,

Balti adatainām.

Ziediet rudenī - ziediet!

Sarma, kad pumpurus segs,

Ziedēs vien rudens ogles

Sirmā cepure.

**

Nedomāsim par ziemu,

Nedomāsim par to!

Saules zaķēns uz mākoņu vāla

Priecīgs kūleņo.

Apskauj mani ciešāk!

Sniegs putenī egles silda.

Nedomāsim par ziemu!

Sirds vasaras saules pilna.

*

 Nakts? Nakts nesola neko,
Vienīgi tumsu
Caur kuru tu neredzi un nedzirdi
Mani raudam.
Nakts? Nakts nesola neko.
Tā vienkārši atnāk
Un man ir jāizlemj –
Pamosties vai nepamosties.
*
Rīts kā Nezinītis, izbrīna pilnām acīm,
Kā Zemi ieraudzījis pirmo reizi.
Un apziņa mostas ar ticību reizē –
Nekas šorīt nenoies greizi!
             *
Diena maļ miltos sekundes, stundas...
Čakli strādā melderis baltais.
Tik vien varu kā noplātīt rokas -
Jau galdā kūp laika kliņģeris saldais.
           *
Vakars miglas kimono tērpies.
Smaržīgs kā tikko no dušas...
Baudīsim saulrieta biķerī lieto
Rudens vakara punšu!
               *
Nakts? Nakts nesola neko.
Vien aizmiegot jūtu
Kā laiks mani dusošu uzlūko.