SAPŅU SĒJĒJAS ZVAIGZNES

 

Rudens naktīs zvaigznes
Sapņus sēj zemes pļavās.
Sudraba dzērves atnāk
Un naksnīgā atālā ganās.
 
Miglas valgiem spārniem
Uzticas zemes vējam.
Zvaigznes atstāj švīkas
Nopakaļ naksnīgai sējai.
 
Rudens naktī mazs sapnis
Ieaužas zemes klēpī.
Jūnijā  ziedoši vēji
Rudzu vārpas svētī.

NOKTIRNE 2

 

Nakts miglu pāri laukiem klāj,
Bet sienāži vēl spēlē.
Un grieze dziedāt nepārstāj,
Tā daino savā mēlē.
 
Vējš rudzu stiebros spēlējas
To nesasaukt līdz rītam.
Balts mēness upē velējas
Un mana zvaigzni krītam.
 
Nakts lēļa spārniem viegliem
Puķu melodiju nes
Un kaisli izdzied to bez vārdiem –
Tvan liegi vīgriezes.

VĪGRIEŽU NAKTS PIE DAUGAVAS

 

Vīgriezes šonakt pie Daugavas
Reibināt nepārstāj.
Naksnīgai dzelmei pāri
Sapņains mēness jāj.
 
Pūces balsī saucu
Lai šonakt pie Daugavas nāc.
Astoņiem lokiem pāri 
Aizlido naksnīgā balss.
 
Vīgriežu nakts pie Daugavas.
Daugava viļņus veļ.
Jūra to paņems aiz rokas.
Kā līgavu klēpī cels.

 

 

NOKTIRNE

 

Nakts iededz laternas pa vienai
Un trotuārus izgaismo.
Nakts gaismas strēles sūta ielās,
Lai mūsu soļus izburto.
 
Tur nesen viegli aizdunēja
Tavs raito soļu autogrāfs.
Bet izlasīt to nemācēja,
Lai kā centās sētnieks – Nakts.
 
Garas ēnas pārslīd sienām,
Vējš liepu zarus sašūpo.
Vecpilsētas naksnīgajās ielās
Nakts mūsu soļus izseko.