Lai apsnieg viss

Lai baltām pārslām apsnieg viss! Lai brūnais čiekurs eglē zvana - Tik tuvu ir ,tik tuvu ir Dieva Dēla atnākšana! Lai baltām pārslām apsnieg viss! Lai melno zemi baltu dara Spožs stars, ko sūta debesis - Dieva Dēla piedzimšana! Lai snieg, lai balti, balti snieg! Lai kļūstam tīri mēs kā baltā sniegā zari Un klusi aizlūdzam par debesīm Kā egles lūz par katru pavasari! Lai baltām pārslām apsnieg viss!

Tauriņi

Tauriņi pakrūtē,

Ziedlapu smarža,

Tavi vārdi –

Tie arī smaržo.

Bet noreibt var arī.

No vēja. Un lidot!

Lidot!

Madarās

Es brienu madarās!

Tvan saules bulā pļava,

Dundurs uzmācīgi

Gana dziesmu zvana.

Es brienu madarās!

Saldi smaržo gaiss,

Un krūtīs lēkā mazais nerātnais.

Es brienu madarās!

Ir pasaule tik skaista

Kā tavas acis,

Kur smieklu dzirkstis laistās.

No kurienes

Nezinu no kurienes šīs dzirkstis,

No kādas gaismas avota tās nāk.

Vai saules sakarsētas pieres,

Vai zibens šautras bargā negaisā?

Vai varbūt mūsu abu ēnas

Garāmejot viegli saskārās?

Es nezinu no kurienes šīs dzirkstis,

No kā tā uguns svelmainā,

Bet karstas ogles kvēlo pirkstos

Un acis raugās izbrīnā.

Nezinu no kurienes šīs dzirkstis

Kā brīnums trausls, kā koša orhideja

Izšķīlās - tuvu garāmejot,
Un aizdegās sirds mīlestībā.

Ar mīlestību

Tu manai sirdij pieskāries ar mīlestību,

Un vientulība izgaisa kā rasa,

Ko augu nakti pļava raudājusi,

Baidīdamās  izkapts asas.

Tu manai sirdij pieskāries ar mīlestību,

Un sirds kā pļava krūtīs auklē cīruli.

Pasniedz pretī

Pasniedz pretī nosalušās plaukstas,
Lai tās varu savās sasildīt!
Diena dziest,  pār mežu galiem
Sārta vakarblāzma krīt.

Pasniedz pretī vēsās lūpas,
Lai tās varu karsti noskūpstīt!
Nakts  klāj pļavā   miglas segu
Griezi dziedam izguldīt.

Pasniedz pretī atvasaras glāstu!
Bērzos rāma mēnesgaisma līst.
Viens otram uzticēsim dzīves stāstu,
Nakts kā brūce lēnām kopā dzīst.

Tavas acis

Tavas acis ir divas zaļas spāres,

Kas ik mīļu brīdi lido man pāri.

Tavas lūpas – balteņa spārni,

Man kā ziedam pieskaras rāmi.

Tava elpa  – tvanošs  ziedoņa vējš,

Manās magonēs karstas liesmas dveš.

Rokas – ziedošu koku līganie  zari,

Tur kā noguris  putns patverties varu.

Bet sirdī urdzošas mīlestības straume

No kuras maigumu dzeru un dzeru.

Atkal es gaidu

Atkal  gaidu to brīdi,

Kad ievām pumpuri briedīs,

Kad vasara zaļos matus

Pār pelēko pakalni sviedīs.

Atkal  gaidu to brīdi,

Kad sirds zaudēs ledus važas,

Kad prieks kā gājputni pirmie

No prombūtnes atpakaļ laižas.

Kad strāvos mīļuma dzirkstis

No acīm kā ugunskura,

Tavā delnā guls mani pirksti,

Krūtīs trauks laimes bura.

Es atkal gaidu to brīdi,

Kad izkusīs ziemas stīvums,

Krūtīs snaudošie pumpuri celsies,

Dzīslās kūsās vasaras brīnums.

Kā svešinieki

Svešādi esam kļuvuši,

Kā svešinieki būtu.

Kā nebūtu bijis glāstu,

Ne skūpstu, nedz jūtu.

Kā reiz sacītie vārdi

Neskartu dvēseles stīgas.

Un acis, kas nespēja novērsties,

Kļuvušas biklas un kaunīgas.

Svešādi esam kļuvuši,

Kā svešinieki būtu.

Kur pagaisa tuvums,

Ka dveš aukstu trūdu?

Kur aizgāja laiks,

Kas vienoja divas sirdis?

Laiks aizgāja vējā,

Ko naktīs aiz loga dzirdi.

Tālāk par vārdiem

/Šodien mēs netiksim

tālāk par vārdiem,

Rītdiena pati vārtus

mums vērs./

Arvis Degums

 Tālāk par vārdiem neiesim!

Tālāk par vārdiem ir tuvums.

Kamēr vārdi spēlējas,

Tāsij nav pielaista uguns.

..

Kamēr vārdi spēlējas,

Spēlējas saules zaķēni acīs.

Lūpas ķerenes spēlē, 

Par tuvumu vairās sacīt.

..

Kamēr vārdi spēlējas,

Tāsij nav pielaista uguns.

Tālāk par vārdiem neiesim,

Tālāk par vārdiem ir tuvums!/2013/