Svešādi esam kļuvuši,
Kā svešinieki būtu.
Kā nebūtu bijis glāstu,
Ne skūpstu, nedz jūtu.
Kā reiz sacītie vārdi
Neskartu dvēseles
stīgas.
Un acis, kas nespēja
novērsties,
Kļuvušas biklas un
kaunīgas.
Svešādi esam kļuvuši,
Kā svešinieki būtu.
Kur pagaisa tuvums,
Ka dveš aukstu trūdu?
Kur aizgāja laiks,
Kas vienoja divas
sirdis?
Laiks aizgāja vējā,
Ko naktīs aiz loga
dzirdi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru