Tavas acis ir divas zaļas spāres,
Kas ik mīļu brīdi lido man pāri.
Tavas lūpas – balteņa spārni,
Man kā ziedam pieskaras rāmi.
Tava elpa – tvanošs ziedoņa vējš,
Manās magonēs karstas liesmas dveš.
Rokas – ziedošu koku līganie zari,
Tur kā noguris putns patverties varu.
Bet sirdī urdzošas mīlestības straume
No kuras maigumu dzeru un dzeru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru