Vāverājs

Kas pāri nodarījis baltai meža puķei,

Ka rūgtu smaržu dvesmo tā?

Vai zieda skaidro dvēselīti

Kāds centies noplūkt nelaikā?

Vai samīt smagiem  lempja soļiem,

Autiem zābakos, kas lemti oļiem?

Kas pāri nodarījis baltai meža puķei

Kam plakstos smagas rasu pērles mirdz,

Kad vakars zogas klusiem lūša soļiem

To noskumušu spiest pie sirds?

Kas pāri nodarījis baltam vāverājam,

Kas sevi sargādams pilns sūras indes zied

Un uzticas vien rāmam mežavējam ,

Kad tas pa priežu silu iet...

Vēl uzkavējies

Vēl uzkavējies manā sapnī!

Gail debesdravā zvaigžņu spiets

Un tavu lūpu skūpstu dzelta

Negribu es pamosties.

.

Vēl uzkavējies manā sapnī!

Nakts trauslais plīvurs ātri gaist...

Vēl negribu tavus pirkstus

No savām plaukstām projām laist.

.

Vēl uzkavējies manā sapnī!

Vēl neraisies no saldā gūsta...

Lai aijā mani tavi spārni,

Lai svece deg...nenopūsta!

***

Tavām lūpām pieplakšu
Kā bite maija ziedam.
Glāstu skavās aizmigšu
Un pamodīšos briedā –
Pilnu klēpi mīlestības.