Viskrāšņākie ziedi

Viskrāšņākie ziedi tev šodien pie kājām.

Viskrāšņākie ziedi tev dāvāti tiek. -

Par mīlu un sapņiem, par teiksmainiem gadiem,

Kas sudrabu matos ik rudeni sien.

Vislabākie vārdi tev šodien tiek teikti.

Vislabākie vārdi no visas sirds.

Lai prieks un veiksme laimei ver vārtus,

Lai gadi kā kumeļi negurst, bet skrien!

Meženīte

Esmu meženīte rūgta

Gadiem palikusi.

Mežābele sūra

Dzelkšņos iegrimusi.

Ja nebaidies, - nāc,

Salauz sūro garu,

Lai kā baltābele  nest

Saldus augļus varu!

Tu man savas ziemas,

Es tev savas vasaras.

Tu man savu prieku,

Es tev savas asaras.

Tā, lūk, mēs šķiramies

Tā, lūk, mēs šķiramies

Viens otra nesaprasti.

Sen durvju zvanam

Aizsmakusi balss.

Iet tavi soļi durvīm

Garām klusi,

Kāpņu laukumā stāv

Nelūgts sals.

Vējš sniega vērpes sviež

Pret logu rūtīm...

Kā pārmetums kauc

Dūmenī tā balss:

- Kā divi cilvēki,

Viens otram tuvi,

Izdegt spēj kā 

Sveķains priežu skals? -

Kā naktstauriņš

Kā neprātīga šonakt sitas sirds.

Kā naktstauriņš pret gaismu loga rūtī.

Tu arī neaizmiedz, tu sirgsti

Ar nemieru, ko sirdī jūti.

Jau sniegpulkstenis pavasari zvana.

Tas uzvilkts ir uz laiku vasarīgo.

Riest pumpuri, plaukst ievu zari

Un varžu kori dziesmu svētkus rīko.

Kā neprātīga šonakt sitas sirds.

Kā naktstauriņš pret gaismu loga rūtī.

Tu arī neguli, tu sirgsti,

Bet logu atvērt nedrošību sūti.

Es mīlestību savu turu tā  kā dārgumu,

To vējam neatdošu.

Kā mūziku no plašā Visuma,

Kur plīst un pulsē oktāva nošu.

Kā neprātīga šonakt sitas sirds.

Kā naktstauriņš.

Vari lauzt...

"'Nolauzto paturēt būsi par vāju.''V Belševica

Vari lauzt, vari liekt mani

Kā ievas baltos zarus! -

Cik spēka, ziedēšu tev pāri

Un reibināšu pavasaros.

Ne nabaga palikšu,

Ne kropla tapšu.

Vēl kuplāk ziedēšu,

Vēl krāšņāk plaukšu!

Rudenī, kad mani 

Pārāk sūru sauks,

Iebēršu tev saujās

Ievu ogas, draugs.

Nedomāsim

Nedomāsim par ziemu,

Nedomāsim par to!

Saules zaķēns uz mākoņu vāla

Priecīgs kūleņo.

Apskauj mani ciešāk!

Sniegs putenī egles silda.

Nedomāsim par ziemu!

Sirds vasaras saules pilna.

Nenotrauc

Sniega gredzeniem koku pirksti
Rīta saules spožumā dzirkstī.
Un tu šai brīdī man pieskarties drīksti.
Vien nenotrauc! Nenoliedz maigumu sevī!
Nesteidzies kājām mīt to baltumu,
Kas kokos un dvēselē.
Pēdas sniegā aizputina vējš.
Dvēselē atstātās rētas mīlestība dzēš.

Teici

Teici, ka mīli un paņēmi sniegu plaukstā.
Un skatījies ilgi, līdz izkusa tas...
Izira dzīpari sarmas austie
Mazās, pelēkās urdziņās.

Ar pirmo sniegu ir kā ar pirmo mīlestību -
Liek noticēt un zūd...

Šonakt

Šonakt klauvē aiz loga

Kāds nemiera gars.

Klusiem soļiem zogas

Netverams.

Šonakt kāds dvēseli

Uz delnas nes.

Šonakt kāds baltas zvaigznes

No debesīm nes.

Klusums...

Klusums izliekas skaļš,
Bet nedzirdu tavu balsi.
Slīd sniegpārslas rāmi pār seju
Un kāda kūst skropstās klusi.

Varbūt tava elpa ir vējš,
Kas plecus apskauj un glāsta?
Varbūt tieši šis klusums
Par tavu klātbūtni stāsta?

Dziesma Rīgai. Izpilda Sonore

Klikšķini uz video 2x
Mūzikas autors, komponists Ēriks Eglītis

RĪGAI
Es tevi mīlu, Rīga,ar zīriņiem un bezdelīgām!
Ar jumtu dakstiņiem un Vecpilsētas ielām!
Ar ļaužu čalojošo straumi, - Čaku, Zālīti un Raini!
Es tevi mīlu, Rīga, daudzām sejām -
Lepnu, trauksmainu dienu skrejā..
Naktīs dusošu zem saldām liepām,
Smaržojošu rūgtā jūras vējā!
Es tevi mīlu, Rīga!

Ingucīša šūpulītis GUNDEGA SALNA

Uzklikšķini!

Ingucīša šūpulītis tika izdots 2011. gadā.Ilustratore ,māksliniece Ilze Ramane.

Sniega rozes

Uzklikšķini!

Viss ar kaut ko sākas

Uzklikšķini!

Tu pieskāries ''Ezers debesīs''

Uzklikšķini!

Tu manai sirdij pieskāries ar mīlestību,
Un vientulība izgaisa kā rasa,
Ko augu nakti pļava raudājusi,
Baidīdamās izkapts asas.
Tu manai sirdij pieskāries ar mīlestību,
Un sirds kā pļava krūtīs auklē cīruli.

Domas pie tevis "'Kamīnpriekšā"'

Domas pie tevis

Kā bites ziedu pļavā

Izbradā atmiņu ziedus,

Kas gan sūrmi, gan saldmi glabā,

Bet vienmēr atgriežas sirdī,

Mīlestības putekšņos sabristām kājām.

Manās debesīs ''Sarmoti ziedi''

Manās debesīs šonakt puteņo

Putenis griezīgi ass...

Un mīlestības ceļā

Asu sērsnu drumstalas...

Kā zvaigznes raudājušas būtu

Par meliem un viltu,

Par Balto valsi un kāzu kleitu.

Varbūt šonakt...''Man pieder laiks''

Varbūt šonakt atkal debesīs spēlēs putenis -

Zvaigžņu putekšņu gans.

Spēlēs uz dvēseles stīgām,

Spēlēs uz rozā sapņiem un ilgām...

Izspēlēs laimes zvaigzni no debess

Mīlas melodijā uz Zemes.

Kad sapņu zirgi...''Zilu ceriņu upes"

Kad sapņu zirgi nogurst auļot

Un rāmi miglu pļavā dzer,

Rītausmai vaļu ļauju

Pūst dvašu kārkla stabulē.

Kad, rasu malkiem padzēruši,

Sapņu zirgi tālāk skrien,

Kārkla stabule skan klusi,

Rīts dūkanos pie slitas sien

Aizsniegsim šovakar zvaigznes

Klipa sākumā skan diesma Pacelsim glāzes

Klikšķini 2x

Aizsniegsim šovakar zvaigznes, mīļais, -

Aizsniegsim viegli - ar roku!

Tavas acis mīlot manās raugās

Smaidot par bērnišķo joku.

Aizsniegsim šovakar zvaigznes, mīļais, -

Tuvu Piena Ceļš mirgo!

Iejūgsim Mazajos Greizajos Ratos

Dūkani - Mazo Zirgu!

Aizsniegsim šovakar zvaigznes, mīļais, -

Izbrauksim vienu loku...

Tavas rokas glāstu pilnas

Kā vējam, kas zarus loka.

šovakar zvaigznes brīnumu sola -

Lūk, pazib Gulbja spārns!

Lūk, Ērglis vareni izpletis spārnus,

Un  man sirdī krīt katrs tavs vārds.

Aizsniegsim šovakar zvaigznes!

Mīļais...

Puteņo...

Puteņo,puteņo, puteņo...

Zeme ar debesīm jaucas.

Es tevi šai putenī

Mīļā vārdā saucu.

Sniegs ar krusu mijas,

Ass un durstīgs krīt sejās.

Tavas rokas ap mani

Kā dzīvi mežvīni vijas.

Silta, kaismīga elpa

Pieskaras lūpām un sejai.

Es reibstu. Mēs reibstam

No balto sniegpārslu dejām.

Es tavā saudzīgā dvašā,

 Es tavu roku skauta,

Sildīta, sargāta tieku

No ziemas puteņa salta.

Tu mana tuvuma sargāts -

Stiprs un spēcīgs nācis

Šo sniegputeni auksto

Kopīgi pārciest.

Noglāsti

Noglāsti kā sniega pārslas mani

Asa krusa dvēselē, kad snieg!

Noglāsti kā tikai tu to dari

Nestundā, kad pāri darīts tiek!

Noglāsti kā pavasara vēji

Aukstais ziemelis, kad krūtīs pūš!

Noglāsti kā tikai tu to spēj -

Ledus ziedi logu rūtīs kūst.

Noglāsti vieglām, maigām lūpām!

Noglāsti kā rozi rītavējš!

Noglāsti kā tikai tu to dari,

Lūpu maigums visas sāpes dzēš.

Noglāsti kā saule pavasarī!

Gaisīs sniegi, pļavu ziedi sveiks.

Noglāsti kā tikai tu to dari -

Tev kā roze princim paldies teikšu.

Aizvedīšu tevi

Aizvedīšu tevi pretī pavasarim.

Un pludos lāstekas kā rūgtas asaras,

Mirkli īsu, kamēr saulesstari,

Siltām lūpām tavus plakstus klās.

Pievedīšu  tuvu ugunskuram

Pie sudrabotām oglēm sildīties.

Uguns tuvums vajadzīgs mums abiem,

Lai ziemas ķirši spētu atmosties.

Aizvedīšu tevi drošās mājās,

Kur krāsnī gaiša uguns kuras.

Es lūgšu pārkāpt sāpju slieksnim

Un aizmest pērno riekstu čaulas.

Noreibt no laimes

Noreibt no laimes!

Un vīgriezēs -

Pļavas elpas saldajā smaržā!

Kā puteksnim vējam 

Uz pleca lai nes

Tik trauksmains,

Ka gāž no kājām!

Noreibt no laimes

Un piekļauties

Pļavas siltajam klēpim,

Zieda drīksnā ieķepuroties

Un just sevi ziedam!

Neskaties manī, mīļais,

Saulrieta kvēlošām acīm!

Tu taču pats man to

Šobrīd gribēji sacīt.

***

Smilšu grauds pie graudiņa

Cieši kopā turas.

Cieši saaug viens ar otru

Un akmens rodas.

Sīkas priežu sēkliņas

Iekrīt siltās sūnās.

Paiet laiks un priežu audze

Līksmi vējā runā.

Divas sirdis satiekas

Liktenīgā skūpstā.

Savijas, sapinas,

Mīlestības gūstā.