Tā, lūk, mēs šķiramies
Viens otra nesaprasti.
Sen durvju zvanam
Aizsmakusi balss.
Iet tavi soļi durvīm
Garām klusi,
Kāpņu laukumā stāv
Nelūgts sals.
Vējš sniega vērpes sviež
Pret logu rūtīm...
Kā pārmetums kauc
Dūmenī tā balss:
- Kā divi cilvēki,
Viens otram tuvi,
Izdegt spēj kā
Sveķains priežu skals? -
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru