Noreibt no laimes!
Un vīgriezēs -
Pļavas elpas saldajā smaržā!
Kā puteksnim vējam
Uz pleca lai nes
Tik trauksmains,
Ka gāž no kājām!
Noreibt no laimes
Un piekļauties
Pļavas siltajam klēpim,
Zieda drīksnā ieķepuroties
Un just sevi ziedam!
Neskaties manī, mīļais,
Saulrieta kvēlošām acīm!
Tu taču pats man to
Šobrīd gribēji sacīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru