Aizvedīšu tevi pretī pavasarim.
Un pludos lāstekas kā rūgtas asaras,
Mirkli īsu, kamēr saulesstari,
Siltām lūpām tavus plakstus klās.
Pievedīšu tuvu ugunskuram
Pie sudrabotām oglēm sildīties.
Uguns tuvums vajadzīgs mums abiem,
Lai ziemas ķirši spētu atmosties.
Aizvedīšu tevi drošās mājās,
Kur krāsnī gaiša uguns kuras.
Es lūgšu pārkāpt sāpju slieksnim
Un aizmest pērno riekstu čaulas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru