Neaizmiedz

Neaizmiedz -
Šonakt neaizmiedz!
Kausies kā mana
Sirds spēlē
Melodiju sensenu,
Kas skan ozola zīlē.
Kas dīgst zieda dvēselē,
Kad brūna bite to mīlē,
Plaukst  pelēkā lietus palāsē
Pļavas samtainā zālē.
Dūc medainas liepas lapotnē,
Dimd kaismīga pērkona dārdā,
Sarkst meža zemenes maigumā,
Skan tavā skaistā vārdā.

Neaizmiedz –
Šonakt neaizmiedz!
Grieze pret rītu griež nakti.
Mana sirds šonakt tev spēlē un dzied
Piesitot  trīs ceturtdaļtakti.

Līgosim

Vasara rokās liek smaržīgu jāņzāļu klēpi,
 Pļavu ziedu skurbumā noreibst sirds un prāts.
 Mežezers klēpī slēpj plaukstošas lēpes ,
Rāda vien saulei lūgts un pierunāts .

Smaržo jūnijs, valsi dej madaras pļavās ,
Reibdamas bites jasmīnos nektāra kokteili sūc, 
Bet pār kalnu ruds lapsēns lavās 
Smaragda vasaru nozagt kā pērļu vistu no kūts.

 Aizdegsim pakalnos jāņuguns sārtus!
 Līgosim – vasara kuplā pilnbriedā zied.
 Rotāsim vasaras goda vārtus 
Vasaras Saulgriežus daudzinot!

Vasarsvētki

Mirkļi nosirmo ātri.
Nesatvert, nenotvert.
Gaist kā ievziedu spārni
Smaržīgā vējā.

Pļavās pieneņu saules
Viena pēc otras riet.
Baltā saulrietā stāvam,
Baltā nolemtībā.

Drīz jasmīni piesnigs
Smaržīgu sniegu.
Pa saldam brīdim
Tiks ikvienam.

Mirkļi nosirmo ātri.
Aiziet pa ziedlapu laipu.
Vasarsvētki ver vārtus
Kaismīgai vasarai.

Dziesma "Par gadiem" Andra Šīranta mūzika, Gundegas Salnas vārdi
Uz video klikšķini 2x

Lai sadzirdi

(par savām mīlas sāpēm
nav jākliedz pa visu republiku)
Alberts Ločmelis

Es runāju ļoti klusi.
Klusi kā lapas vējā.
Kā lietus mākoņi
Lietu pār zemi sijā.
Klusi kā mostas rīts
Bikliem putnu čukstiem,
Kā rasa, kas zālē mirdz,
Sidrabotiem rakstiem.

Varētu taisnoties vēl un vēl...

Bet gribas kliegt lai jūti!
Lai sadzirdi ar sirdi!
Lapu šņukstus vējā...
Lietu, kas dauza rūtīs...
Lai klausies putnos no rītiem,
Lai otrreiz iemigt grūti!

Lai sadzirdi ar sirdi!

Bet es runāju ļoti klusi
Spilvenam piekļāvis seju.
Klusi kā laiks sekunžu skrejā.
Tik klusi kā lapās vējš
Čukst vārdus,
Ko pierakstu dzejā.

Kad mīlestība gaist

Kad mīlestība gaist
Kā rīta migla pļavā,
Viens otram salti ejam garām.
Lai tikai plaukstas nesaskartos!
Lai tikai nepaliek ne dadzis
Pie svārku atloka vai matos,
Lai it nekas vairs neliek manīt
Par jūnijnaktīm acu skatos!

Un paliek sirdī izdedži un pelni.
Krāsmatas pēc meža ugunsgrēka.
Sirds nealkst prieka, nealkst laimes -
Krūtīs pukstēt reizēm pietrūkst spēka.

......
Mācos raudāt
Kā to mākoņi dara.
Nolīt pār zemi straumēm,
Lai zūd smaguma vara...

Silts jūtu lietus izlīst.
Plok asaru migla un gaist.
Sirds mīlestības dārzā
Plaukst ceriņkrūms skaists.
Laimīšu ziediem baltiem,
Pilns priecīgu vēju smaidiem -
Viegliem.Viegliem!