Pļavu ziedu skurbumā noreibst sirds un prāts.
Mežezers klēpī slēpj plaukstošas lēpes ,
Rāda vien saulei lūgts un pierunāts .
Smaržo jūnijs, valsi dej madaras pļavās ,
Reibdamas bites jasmīnos nektāra kokteili sūc,
Bet pār kalnu ruds lapsēns lavās
Smaragda vasaru nozagt kā pērļu vistu no kūts.
Aizdegsim pakalnos jāņuguns sārtus!
Līgosim – vasara kuplā pilnbriedā zied.
Rotāsim vasaras goda vārtus
Vasaras Saulgriežus daudzinot!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru