PACELSIM DEBESIS

 

Pacelsim debesis augstāk
Ar saviem smaidiem, ar siltiem acu skatiem! 
Pacelsim debesis augstāk –
Nāk eņģelis debesu ziediem baltiem!

PIESKARIES

 Pieskaries,
Jau pusnakts ir!
Saule aiz apvāršņa aizkritusi
Dienu no nakts šķir.

Pieskaries,
Jau pusnakts ir!
Šonakt lemts zvaigznei dzimt!

NAKTS TANGO

 Šis varbūt būs mūsu pēdējais tango
Uz kuru tu mani neuzlūgsi...

Nakts mati rīta staros taps sudraboti.
Čigāniskā balss nepieburs.
Svārku bārkstis gaisīs
Egļu tumšajās ēnās...
Rīts jaunu dienu
Pamalē kurs
Un mēs viens otram
Zudīsim lēnām...

NOLIJA ZVAIGZNES

 Šonakt nolija zvaigznes
Ābeļu dārzā, asteru dobē.
Mēness, zeltaini blāvs,
Grauza nakti kā villaini kode.
Rīts mazgāja rasā acis
Un iededza ugunskuru.
Dzirkst dārzā zvaigžņu jūra
Pilna krāsainu asteru buru.

NOREIBT

 Tauriņi pakrūtē.
Ziedlapu smarža.
Tavi vārdi –
Tie arī smaržo!
Bet noreibt var arī
No vēja...
Un lidot! Lidot!

MADARĀS

 Es brienu madarās!
Tvan saules bulā pļava.
Dundurs uzmācīgi
Gana dziesmu zvana.
Es brienu madarās!
Saldi smaržo gaiss,
Un krūtīs lēkā mazais
Nerātnais.
Es brienu madarās!
Ir pasaule tik skaista
Kā tavas acis,
Kur smieklu dzirkstis laistās.

MĪLU

 Mīlu lietu. Lietus aizskalo
Vakardienas putekšņus,
Kas palikuši no jūtu
Brāzmainā vēja.
Zinu tie sabirs ķiršu ziedos
Un vējam šo nedarbu piedošu.

Mīlu lietu. Lietus aizskalo pēdas
Un tavu lūpu pieskārienus,
Bet sirdī ieritina siltas lāses.
Mīlu lietu un vēju,
Un glāstus, ko paturēju.
Un balto ķiršziedu ziedētspēju.

STĀV VASARAS PIEVĀRTĒ RUDENS

 Stāv vasaras pievārtē rudens.
Pļavās žāvējas siens.
Siseņi sisina gari,
Virst migla kā vārīts piens.

Stāv vasaras pievārtē rudens.
Krīt dzidri āboli zālē.
Un nopļautās siena pļavas
Kā lina audekls bālē.

Bet vasaras pievārtē rudens
Steidz gleznot akvareli –
Kļavas saulrieta staros
Un debesīs svēteli.

TĀ NOTIEK

 Tā notiek.
Laiks nāk un iet.
Kļavas rudeņos nosarkst,
Ķirši pavasaros zied.
Vien manī kādas durvis
Neturas ciet.
Tās naktīs kāds virina –
Te vaļā, te ciet.
Tā notiek.
Aust jauna diena,
Vakarsaule riet.
Skumstu, smejos,
Raudu un dziedu...
Viss notiek!
Laiks nāk un iet.
Vien manī kādas durvis
Neslēdzas ciet.

BAIDOS

 Tik tālu prom no manis
pa vējiem esi aizpūsts,
ka nesasniegt tevi pat atmiņās.
Rudens naktīs vējš 
lūdzas aiz loga, bet es to nelaižu iekšā.
Baidos, ka neatpūš tevi atpakaļ,
tik smagu, pasaules priekiem
piemirkušu,
Ka pieķersies man kā dadzis.
Tad ej nu atkraties no tevis tāda! 

SAULRIETĀ

 Aiziet saule vakara pastaigā.
Nosarkst, satiekot rietu.
Noplīv sarkano svārku mala
Kā skuķei, kad satikties skrietu.
Noplīv rudo matu sprogas
Tveroties rietam pie rokas.
Aiziet saule vakara pastaigā,
Aiziet rietam zem rokas.

*Zem rokas – Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, arī turēt).