Es atkal sevi atdzīvinu

Es atkal sevi atdzīvinu!

Jau kuru reizi ? – jautāsiet...

Ik dienu savu nevarību svinu.

Ik dienu savu nevarību rāju -

Vai palikt būs, vai projām iet?

..

Es atkal sevi atdzīvinu!

Vai man tas izdodas ?– taujāsiet..

Kā puķu zirnis dzenu jaunu stīgu

Un rāpjos saulei pretī ziedus sliet.

Ir grūti atrast pazaudēto balstu,

Bet dzīve turpinās, laiks tālāk iet.

..

Es atkal sevi atdzīvinu!

Un ceļu lūpām sapņu kausu.

Hei, Likten, ielej vēl mazliet!

Viss beidzas reiz

Viss beidzas reiz.

Un atkal viss reiz sākas.

Tu esi prom un man ir jāaizmirst

Tā jasmīnziediem piebirusī taka,

Pa kuru gājām jūnijnaktīs klīst.

Man  jāaizmirst ir aso lūpu gūsti,

Kad šķirties nespējām, kaut ausa rīts.

Kad mīlestībā noreibušām acīm

Lūkojāmies vienās debesīs..

Viss beidzas reiz.

Tavs ceļš ved citā krastā.

Mūs nevieno vairs jūtu mulsums kairs.

Ir citas pirksti tavu pirkstu gūstā

Ir citai atvēlēts tavs mīlestības laiks.

Bet arī manā ceļā nav tikai  raupji oļi!

Sen pārsāpēts un izlīdzināts viss.

Virs galvas zilas debesis,

Skan līdzās droši soļi,

Ap pleciem siltu  roku apmetnis.

Reizēm gribas pazust

(Foto no neta)

Reizēm gribas pazust no visiem un visa.

Ienirt kā lietus lāsei jūlija pļavā.

Atpūsties ērtā raspodiņa skavās,

Kļūt brīvai kā vējam savā vaļā.

..

Uz brīdi būt bērnībā, norā pie mājām.

Bezrūpē sapņot leknajā zālē.

Sienāzi dzirdēt, iet basām kājām

Un skatīties mākoņu gubenās tālē.

..

Reizēm gribas pazust no visiem un visa.

Bet tikai uz mirkli, tikai mazliet!

Lai atkal celtos jaunu spēku pilna

Un mirdzošām acīm tev pretī iet!

To rūgteni sūro

To rūgteni sūro

Pīlādžogu čemuru

Šodien noplūkšu no sirds,

Lai acis,tevī raugoties,

Vien laimē mirdz!

..

Lai nelīst drēgns lietus,

Lai asaru urdziņas sīkst!

Saudzīgi plaucēšu ziedus -

Košus kā austošs rīts.

..

Ja satūcis mākonis izlīs

Iesāļu, rūgtenu lietu,

Tavu lūpu maigums to aizdzīs

Kā vējš negaisu dzītu.

..

To rūgteni sūro

Pīlādžogu čemuru

Šodien noplūkšu no sirds,

Lai acis, tevī raugoties,

Vien laimē mirdz!

No dz. kr. "Man pieder laiks''

Man laimējies

(Foto no neta)

MAN LAIMĒJIES

Man dzīvē laimējies satikt Tevi

Uz šīs planētas Dieva dotās.

Staigāt pa birzīm un pļavām

Lapu un ziedu rotās.

..

Man dzīvē laimējies mīlēt Tevi

Uz Zemes, zem bērziem

Un zvaigznēm.

Liktens ceļiem plaukstās

Dieva spraustiem.

..

Man dzīvē laimējies sāpes nest

Un prieku kā bērnu kukuragās.

Iznest un palaist

Raibas pasaules pļavās.

..

Un tas prieks, kas no asarām radies,

Šodien mirdz manās acīs.

No dz. kr. ''Ezers debesīs"'2017.

Jāpaspēj

Dzeltenas liepas zied.

Vasara savu gājumu

Pretī rudenim iet.

Bet kamēr dienas garas,

Naktis balts miglas zieds,

Jāpaspēj čūsku nosist,

Kas slepus lavās pie sirds.

Jāpaspēj dvēseles mājai

Nomazgāt spodras rūtis,

Un mīlestības kokā

Svētelim ligzdu uzlikt.

Dzīves pieturā

Šai dzīves pieturā jau kurais rīts

Paiet tevi gaidot.

Gaidot dienas kā gadi kļūst,

Gaidot paiet mūžs.

Pa dzīves maģistrāli plašo

Kursē autobusi.

Uz priekšu, atpakaļ, -

Katrs uz savu pusi.

Un katrā raugos - vai tu būsi?

Bet manā pieturā neizkāpi.

(Garām aizbrauci vai izkāpi ātrāk)

Varbūt, ka tā ir labi...

Varbūt, ka tā bij' jābūt.

Bet rudeņos, kad dzērves purvos brien,

Un gājputni atvadas debesīs izkliedz,

Sirds pavada mirkļus nesagaidītos.

Kas tu esi

Lai skatītu lielu, uzklikšķini!

Atkal es gaidu

Uzklikšķini vairākas reizes lai redzētu video!

Atnāc vēlreiz

Vairākas reizes uzklikšķini lai redzētu video!