Vasara savu gājumu
Pretī rudenim iet.
Bet kamēr dienas garas,
Naktis balts miglas zieds,
Jāpaspēj čūsku nosist,
Kas slepus lavās pie sirds.
Jāpaspēj dvēseles mājai
Nomazgāt spodras rūtis,
Un mīlestības kokā
Svētelim ligzdu uzlikt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru