Iet laiks un gadus nomet
Kā novalkātas tupeles,
Bet katru gadu baltos ziedos
Plaukst mana mūža ābeles.
Ja neprastu skaitīt gadus,
Kā skuķēns mazs sāktu skriet.
Nobaidītu draugus, radus, –
Ja spējat, mani noķeriet!
Bet laika pulkstenītis zvana:
– Laiks jaunas kurpes pielaikot!
Vēl priekšā ceļa līkumu bez gala,
Tie jānostaigā trallinot! –
Iet laiks un gadus nomet
Kā novalkātas tupeles,
Bet katru gadu baltos ziedos
Zied mana mūža ābeles.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru