Atļauj šonakt, sirds

Atļauj šonakt izdziedāt ,sirds,
Tos mīļuma brīžus krātos,
Kas eglē kā svecīšu 
Liesmiņas mirdz
Un silda skumjo prātu!
Atļauj šonakt izraudāt, sirds,
Sāpes un nedienu brīžus,
Kas kā sāpīgs augonis
Dvēselē milzt
Un kā asaras acīs riešas!
Atļauj man šonakt 
Izkratīt, sirds,
Tevi pavisam baltu,
Lai varu rītdien
Galdā segt
Mīļuma mirdzošo autu!
Lai varu baltu galdautu klāt
Bez pērnā gada traipiem
Un Jaungada egles zarā kārt
Sargeņģeli baltu!