Sirds rudeņo,
Kad pienāk septembris
Bez stārķiem,
Un asā vējā vientulīgas
Lapas ris.
Kad mākoņi pie zemes
Pienāk tuvāk,
Un asinssarkans
Kvēlo pīlādzis.
Sirds rudeņo,
Kad tālē aizplīv putni
Kā lakati uz auklas izžauti.
Kad bērziem
Zeltaini top mati,
Un salna rītos
Izkar izkārtni.
Sirds rudeņo.
Bet rudens saules zeltu
Saujām
Kuplos bērzos sēj!
Kā gan es to nemanīju,
Cik līksmi
Bērzu zari smej?
Rudens Saulgrieži
Ver plaši vārtus –
Uz rudens pusi
Ceļarādi vērš
Un mīļas acis
Slīd pār mani
Kā silts un glāstošs
Dienvidvējš.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru