Ja smagi,
Ja tuvums nomāc,
Nenāc pie manis – nenāc!
Esmu nātre
Dažbrīd dzēlīgi asa,
Bet arī tu noglāstīt
Neproti pats!
Kā dzelkšņi esam
Uz rozes kāta,
Ko par dzīvi sauc.
Tik grūti piedot!
Vārdi – akmeņi smagi,
Reizēm mēmi – neceļas,
Bet kad krīt, sāpīgi sit.
Ja smagi,
Ja tuvums nomāc,
Nenāc pie manis – nenāc!
Kad rudens salnās
Jaunības kaisme balos,
Nosarmojis meklēsi
Manas siltās delnas, –
Dzīvi nevar kā profilu
Draugiem.lv dzēst!
Sirds rudens pelnos
Samtaini maigus
Vizbuļus sēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru