Piedod man manu vājumu,
Piedod, ka protu ziedēt!
Gadu pēc gada kā ieva
Skurbīgu smaržu sēt.
Modināt dravā bites,
Aicināt pazarēs,
Nebīties saldās indes
Nedz vēju bazūnes.
Piedod man manu vājumu,
Piedod, ka nenosalu!
Kailsalā balta nosarmoju,
Bet nedabūju galu.
Ka protu augļus briedēt,
Kaut sūras melnas ogas, –
Sūrais un rūgtais dziedē,
Kad krūtīs sāpes zogas.
Piedod man manu vājumu!
Piedod, ka atkal ziedos
Acis lūpas un sirds.
Ka ziedu gaiši un dzīvi,
Ziediem baltiem kā janvārī sniegs.
Ka esmu stipra palikusi,
Vairs neliec pagātnes vēji,
Lai sūrs nemiers lapotni skāris,
Un kā pārslas ziedlapas sējas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru