Kā putnēnu mazu
Mani paņēmi plaukstā –
Sasildīji;
Ziema šogad bij' auksta.
Brīžiem straujš nemiers elpā,
Kad pirksti gūstā tev plaukstā.
Bet aprīlim putenis prātā.
Tik spējš, ka elpu rauj ciet.
Un neko labot, ne apturēt.
Tas sajauc mūs kārtu kārtām
Kā ledu, kas upēs iet.
Paldies par maigumu plaukstā,
Par šo mirkli brīnišķo,
Kas kā sniegpārslas sejā krīt
Un kā asaras asaro!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru