JA...

 

Vairs neatceros tavu balsi.
Tā reizēm manos sapņos skan.
Kā maiga melodija – valsis,
Kā reizēm gaidīts durvju zvans.
 
Ja atnāktu pie rudens bērziem,
Es tevi gaidītu uz takas.
Es tevi gaidītu kā upe,
Kam jūrai tik daudz sakāms.
 
Es tevi gaidītu un lūgtu
Nekad vairs projām neaiziet.
Mēs rudeņotu abi kopā
Līdz ziemas gulbji projām iet.
 
Un tad ar ziemas sniegiem matos
Sēstos vienās kamanās...
Līkst rudens bērzi piesniguši,
Bet tu pie manis neatnāc.
 
Vairs neatminos tavu balsi –
Tā reizēm manos sapņos skan.
Vien vējš trenc logā rudens valsi,
Un reizēm aizlūst vēja balss.