Lai puķe paliek pļavā,
Neplūc to!
Nāks salna asu cirtni,
Zieda dvēsele aizlidos.
Lai bite paliek ziedā,
Nesamin to!
Bites liepziedos dziedās
Par vasaru smaržīgo.
Lai stirna paliek mežā,
Nenogalini to!
Stirnai acīs
Rāms biklums trīsuļo.
Nelaid asus vārdus pār lūpām,
Paturi sevī tos! -
Ar vārdiem var spārnos pacelt,
Var samīt putekļos.

ZILU ROZI ZILĀ VĒJĀ

Zilu rozi zilā vējā
Man dāvināja burvis.
Glabā, meitēn, sapņu ziedu,
Neļauj ziedam novīst!
Kamēr zilā sapņu roze
Tavās acīs mirdzēs,
Vienmēr spārnos
Celsies putni,
Mūžam zeme ziedēs.
Vienmēr tāla, maza zvaigzne
Cerēdama kritīs,
Ka to uztvers siltas plaukstas,
Glabās dziļi sirdī.
Kamēr zilā sapņu roze
Tavās acīs mirdzēs,
Laime, kur vien soli spersi,
Ceļā veiksmi vēlēs.
Zilu rozi zilā vējā
Man dāvināja burvis.
Laimes atslēdziņu,
Kas atslēdz veiksmei durvis.

Bērnu dzeja "Labrīt, Saulīt, pasaulīt!"

 DĪĶMALĀ VĪTOLIŅŠ

Dīķmalā vītoliņš
Kuplos zarus šūpo.
Pavasara saulstariņi
Sasildīt tos lūko.
Vējiņš iepin zaru bizēs
Savu dziesmu notis.
Izdziedāt tās atlaidīsies
Vesels putnu koris.
 
Dīķa ledus saulē spulgo
Kā mazs spogulītis.
Tajā ziņkārīgi raugās
Apaļš pūpolītis.
Vītoliņš nemaz nav sērīgs,
Jo tam pilni zari,
Pūpoliņiem piebiruši,
Smaida pavasarim.
 

 Pagriez mūziku skaļāk,
Dejo ar atmiņām!
Nebūs nekad vairs kā senāk,
Viens otru kad mīlējām.
 
Jūtas pagaist kā vīraks
Reibumu aiznesot līdz.
Paliek uz galda glāzē
Neizdzerts sarkanvīns.
 
Rozes izsmaržo vāzē,
Vīstot ziedlapas birst.
Atmiņas glabā un saudzē
Krūtīs trīsošā sirds.
 
Pagriez mūziku skaļāk,
Dejo ar atmiņām!
Nebūs nekad vairs kā senāk,
Viens otru kad mīlējām.
 

PAVASARI ''Labrīt, Saulīt, pasaulīt!"

 

Pavasari, pavasari,
Saulei garāki top stari!
Saulei siltāki kļūst stari,
Pavasari, pavasari!
 
Ledus kūst, plok sniegi arī.
Kārkliem pūpolos līkst zari.
Mājās pārnāk putnu bari,
Pavasari, pavasari!
 
Sniegpulksteņi ziedus raisa.
Lai putenim vēl pārslas maisā
Un vēja pātadziņa asa
Plīvo pavasara gaisā!
 
Pavasari, pavasari,
Saulei garāki top stari!
Saulei siltāki kļūst stari,
Pavasari, pavasari

KĀ SMARŽO LAIME

 Zini kā smaržo laime?
Pēc rasas rīta pielietā pļavā.
Pēc rītausmas guļamistabas logā,
Tavām skavām, mīļais,
Un puķuzirņiem ap žogu.
Pēc nopļauta siena
Un tikko slaukta piena.
Laime smaržo pēc vīgriezēm
Un Jāņu nakts papardēm.
Bērnu autiņiem
Un negulētām naktīm.
Laime smaržo pēc darba
Sūriem sviedriem.
Rūgti raudātām asarām,
Gardi smietiem smiekliem,
Skūpstiem un glāstiem!
Pēc visa, kā dēļ dzīvot vērts.
Laimes smaržai ir ikdienas smārds.

GADI GRIEZES DZIRKLĒM

Gadi griezes dzirklēm
Mūžu pa gabalam griež.
Bērnība, jaunība, briedums.
Ko sirdī paturēt,
Ko projām sviest?
Ar pelēko ikdienu saaudzis
Viss dzīves gājums –
Melns darbs, balta maize.
Tomēr gribas vairāk!
Augstāk un tālāk par ikdienu –
Mazu stariņu laimes
Un stariņu mīlestības,
Lai varu laimīga būt!
Ejot, skrejot
Un kāpjot šai kalnā,
Ko par dzīvi sauc.

VARBŪT AR MĪLESTĪBU

 

Piepildi dienu ar kaut ko tīru.
Varbūt ar mīlestību?
Varbūt ar vārdiem par tādu maņu,
Lai ik diennakts stundu
 Kā pulkstenis zvanu!
 
Varbūt ar rāmu glāstu –
Kūstoši maigu kā sniega pārslu.
Tikai nesoli gaisa pilis –
To logi veltiem sapņiem pilni.
 
Dāvā vienkāršu pūpolzaru,
Lai vāzē uz galda ielikt varu!
Un lūpu maigo pieskārienu,
Un vienu bezgala laimīgu dienu!
 
Piepildi dienu ar kaut ko tīru!
Varbūt ar mīlestību?

 

Un atkal kūp maizīte galdā salda jo salda.
Un atkal viena līnija delnā top mūžiņa kalta.
Un atkal viens gads plaukstu plecam liek maigi.
Daudz laimes vēlē radi un draugi.
Lai dzīves gadiem krāsu paletē daudz!
Gan saules, gan mēness starojums ļauts!
Lai gadu gredzenā dārgakmens esi Tu pati - 
Likteņa slīpēts, Laimiņas nosargāts!

 

Gadi nāk un gadi iet.
Tā bijis, tā vienmēr būs.
Lai Tavi gadi kā pūpoli zied
Marta sniegotās plaukstās!
Un atliek vien ieelpot prieku,
Lai dvēselē cīruļi dzied!
Lai laimes pārpilno sieku
Vari kristāla pokālos liet!
Lai puto, lai dzirkstī kā vienmēr
Daudz laimes, kad draugi sauc.
Ir skaisti gadi vēl priekšā,
Kur sapņot un mīlēt ļauts.
Gadi nāk un gadi iet.
Tā bijis, tā vienmēr būs.
Bet tie, kas nāk, vienmēr zied
Kā pūpoli marta plaukstās.