DĪĶMALĀ VĪTOLIŅŠ ( LABRĪT, SAULĪT, PASAULĪT!)

Dīķmalā vītoliņš
Kuplos zarus šūpo.
Pavasara saulstariņi
Sasildīt tos lūko.

Vējiņš iepin zaru bizēs
Savu dziesmu notis.
Izdziedāt tās atlaidīsies
Vesels putnu koris.

Dīķa ledus saulē spulgo
Kā mazs spogulītis.
Tajā ziņkārīgi raugās
Apaļš pūpolītis.

Vītoliņš nemaz nav sērīgs,
Jo tam pilni zari,
Pūpoliņiem piebiruši,
Smaida pavasarim.

SAULĪTES VIESIS( INGUCĪŠA ŠŪPULĪTIS)

Silti saules stari
Lūdz ciemos pavasari.
Melna vārna krākā :
– Vēl agri, vēl agri!
Arī marta lāstekām
Deguni gari –
Vēl agri, vēl agri!

Bet sniegpuklstenītis
Sniega seģenē smaida
Un saulītes lūgto viesi
Kautrīgi gaida.

VĒJA ZIRDZIŅŠ (INGUCĪŠA ŠŪPULĪTIS)

Dipadu dapadu
Vēja zirdziņš skrien.
Kur iemin pakavu,
Zaļš asns no zemes lien.
Kur nomet iemauktus,
Zaļo ievu krūms,
Tur sirmais pakalns sazēlis,
Neizskatās drūms.

Dipadu dapadu
Vēja zirdziņš skrien.
Rikšiem, auļiem, aulekšiem vien.
Vēja zirdziņ, zinu – tu vari
Vēja ratos atvest pavasari!

PAR PRIEKU

Tagad par prieku,
Vēlreiz par prieku!
Par bitēm, kam putekšņos kājas.
Par stārķi, kam stārķēni ligzdā,
Pirms izlidot, vingrina spārnus.
Par prieku, kad rudzi kūp
Kā ezers ar miglu pilns.
Par prieku, kas sirdi pilda
Kā vilnis silts.
Par mazbērnu pirmajiem soļiem –
Bikliem un drošiem.
Par prieku, kas lēni dīgst,
Bet izaug par milzi
Un ceļas debesīs.

Par prieku –
Vēlreiz par prieku,
Ka pasaulē raibā mīlēti tiekam!

NO SIRDS UZ SIRDI

Šodien debess tik pilna –
Asaro mākoņu plaksti.
Izraud pār zemi ilgas
Un saplaukst Gaujmalas krasti.

Šodien no sirds uz sirdi
Zelta pavediens iet.
Šodien no sirds uz sirdi
Mīlas puķe zied.

Zelta pavedienu 
Savā liktenī iesieniet,
Mīlas ziedu
Sirdīs glabājiet!

*

Bezdelīga kā bulta
Taisni debesīs trāpa.
Mākonis pušu, –
Kas lāpīs?
Dāsnas asaras nopil
Gar debesu vaigu,
Sapinas saulei matos –
Laistās dardedzē zaigā.
Vēl noskrien vējš
Krustu šķērsu
Gar upes malu,
Līkajā bērzā.
Ieklūp purenēm
Dzeltenos matos
Un pazūd skatam.

KAMĒR

Kad jūra aiziet mākoņos,
Un mākoņi krīt jūrā,
Tad neaizmieg vairs vilnis sūrs,
Nedz mākoņaina bura.
 
Tad neaizmieg ne viens, ne otrs;
Tie visu laiku ceļā –
Kāpj zilais vilnis debesīs,
Bet mākonis krīt lejā.
 
Un kamēr jūras viļņosies,
Un mākoņos plauks stāsti,
Virs galvas vienmēr debesis,
Pie kājām – jūras glāsti.

PAVASARA NOSKAŅA

Rau, pūpoli kurpītes nometuši,
Saules ezerā pēdas mērc!
Drīz dzeltenie deguni mākoņos sliesies,
Urdzošu strautu meklēs tērces.

Skat, strazdi liepās spārnus plivina,
Prieks dzeltenos knābjos plīvo!
Rets, pelēks mākonis logus virina –
Lietus un sniegpārslas virmo.

Re, pavasaris sauc gājputnus mājās!
Bērziem krūkās sulas krājas,
Un zilo vizbuļu putekšņu paklājā,
Zum medus bite sabridusi kājas.

KATRAM SAVA PĀRLIECĪBA

Mums katram sava pārliecība.
Tu saki : – Balts! Viņš saka : – Melns!
Tā strīdoties, bez gala,
Caur sirdīm izskrien pūkains velns.

Tu saki : – Meitenēm tīk rozā!
Viņš teic : – Tām patīk debeszils!
Un nostājušies niknās pozās
Strīdaties līdz ausis svilst.

Ir Greizie Rati pārāk greizi.
Un Lielais Lācis pārāk liels.
Un Piena Ceļā Ūdensvīram
Izlijis ir rūgušpiens!

Mums katram sava pārliecība.
Vai strīda šķēpi lauzīs to?
Tu saki : – Balts!  Viņš saka : – Melns!
Bet pelēks nebūs neparko!

Ir Greizie Rati pārāk greizi.
Un Lielais Lācis pārāk liels.
Un Piena Ceļā Ūdensvīram
Izlijis ir rūgušpiens!

PAVASARIS

Ledus aukstās liesmas plok.
No ziliem pelniem izkāpj upes.
Žūst ziemas asaras, un zeme lok
Palu straumes izslāpusi.
Mājās putnu kori pārnāk.
Skan uvertīras augstu gaisā.
Pērkons grand, un vaskains zieds
No pumpura par ziedu raisās.

IR ATKAL SNIEGPULKSTEŅU STUNDAS

Ir atkal sniegpulksteņu stundas
Ar spirgtiem pavasara rītiem.
Ar cīruļiem, kam sniegputenī
Spārnu gali pārslās tīti.
Ir atkal sniegpulksteņu stundas
Ar puteņu un vēju naktīm,
Kad aizpeld baltā sniega laivas
Vēja airus  ceļot taktī.
Kad nakti, sasaukušies vēji,
Klust violeto kārklu zaros.
Kad rīta ausma dārzus ietin
Sudrabainos saules staros.

Ir atkal

        sniegpulksteņu

                            stundas!

SAULES TĪTI KAMOLIŅI

Saules tīti kamoliņi
Vītolzarus satinuši.
Vīlolzarus satinuši,
Paši sniegu piebiruši.
Balti, pūkaini un trausli
Klausās pavasara balsi.
Saules tīti kamoliņi –
Vītolzaros pūpoliņi.

GAUJAS IELOČOS

Vēl Gaujas ieločos
Snauž melodija rātna,
Dziļi atvaros
Dzelmes sacerēta.
Putni klausās toni,
Saskaņo balsis;
Drīz Gaujas līčos skanēs
Pavasara valsis.
Gauja locīs balsi,
Atvars putas kuls.
Kāds krastā dejos salsu,
Cits kļūs no laimes dulls.
Lakstīgalas pogās
Vaļā ievu blūzes,
Tu lūgsi nodzerties
No manas zaļās krūzes.
Vēl Gaujas ieločos
Snauž melodija rātna,
Bet mums ar katru dienu
Pavasaris prātā!

PAVASARIS RIT

Caur brūniem pumpuriem
Jau pavasaris rit.
Viz marta elpā violeta gaisma,
Un saules zieds
Steidz siltas lapas dzīt,
Lai putni perēkļos tās sien par spraisli.
 
Lai kārkli pelēkie ik saules lapā tin
Kā siltos autos pūpolēnu saimi,
Un runči strīpaini ar kaķēm kāzas svin,
Un mežu ielokos skan stalto briežu auri.
 
Caur brūniem pumpuriem
Jau pavasaris rit.
Viz marta elpā violeta gaisma,
Un plānas sniegpārslas
Kā naktstaureņi krīt
Un sadeg pavasara ausmā.

SAULES ATSLĒDZIŅA