Pelēkai dienai
pāri sniegbalts plīvurs krīt.
Pa baltu ceļu pie
manis atnāksi rīt,
Kad baltām domām
skanēs debesu jums,
Kad Adventa eņģelis nesīs svētību mums.
Viss ir pavisam vienkārši!
Tik vienkārši kā debesis virs galvas
Un zeme zem kājām.
Tik pašsaprotami,
Ka aizmirstam viens otram pasacīt,
Cik svarīgi esam, cik nepieciešami!
Ka bez tevis nebūs manis,
Ka tu esi manas dvēseles dziesma
Un dzīvības liesma.
Viss ir pavism vienkārši!
Vien neaizmirst pasacīt,ka tevi mīlu
Un tu manā sirdī mīti,
Un tikai ar tevi blakus riet skaistas dienas,
Aust laimīgi rīti!
Kad tavas acis satiek manējās,
Es redzu mīlas ziedu tavu acu dzīlēs.
Un pati sniedzos pretī ziedam tam,
Un grimstu, slīkstu...
Ai, cik labi mīlēt!
Kad mūsu abu acis satiekas,
Velti mīlu margrietiņās zīlēt!
Ik vārds, ik gāsts ir mūsu pasaule,
Kur esam satikušies mīlēt.
Kad laternu acīs iedegas saulriets,
Un Daugavas krastmalā sakliedzas kaijas,
Vakars kā zvejnieks nāk mājās
Ar lomu pēc veiksmīgas zvejas.
Es palieku tavā smaidā.
Tu manā pieskārienā.
Mēs – vakara zvejastīklā sapinušies,
Laimīgām acīm.
Tas vējš, kas aiz loga,
Mums katram savādāk pūš.
Tev krāsainas rudens lapas,
Man lietus lāses rūtīs.
Labprātāk justu
Tavas elpas rāmo dvašu.
Roku maigo pieskārienu,
Tevi pašu.
Rudens ziedi salnās.
Vēji nemitīgi maina domas –
Maigi klāt glaužas,
Vai spēlē pretēju lomu.
Drīz atvējos sniegu.
Balts gaišums pārsijās zemi.
Domāšu par tevi viegli –
Tik viegli krīt sniegi.
Kad būs ziema?
Varbūt rīt?
Nevaru to sagaidīt!
Gribu sniega pilis celt,
Lielu sniegavīru velt!
No kalna ragaviņām braukt,
Sētas bērnus laukā saukt.
Lai mēs visi jautrā barā
Slidot varam slidotavā!
Slēpēm pļavu pārslēpot,
Pikojoties pajokot.
Ai, kā gribu ātrāk ziemu –
Baltu, saltu ziemas dienu!
Sniedziņš snieg taciņās,
Lācim miedziņš actiņās.
Aijā, lācīt, aijajā,
Guli savā midziņā!
Arī susuram nāk miedziņš
Kā jau miega pelei.
Aijā, susur, aijajā,
Guli saldā miedziņā!
Ziemā dziļi, dziļi sniegi
Mazam ezītim nāk miedziņš.
Aijā, ezīt, aijajā,
Guli savā midziņā!
Ziemassvētku rūķītis
Egli uzzīmēja.
Pašā lapas viducī
Staltu kājā slēja.
Asām, zaļām skujiņām,
Glīti izkrāsotu.
Galotnē zvaigznīti
Un dažu košu rotu.
Klāt piezīmēja rūķītis
Zaros vaska sveces.
Ziemassvētku vakarā
Tās eglē gaiši mirdzēs.
Eglīte – māmuliņa
Pilna brūnu čiekuriņu.
Katra zara pazarē
Auklē mazu bērniņu.
Maijā mazie čiekuri
Uzvelk zelta mundieri –
Uzzied eglei zari
Katru pavasari.
Necērt koku svētvakaram!
Egli mežā rotāt varam
Burkāniem, āboliem –
Meža zvēru gardumiem.
Pavasarī eglīte
Mazās egles zemē sēs.
Augs un ļaudis priecēs
Jauno egļu mežs.
Šorīt satiku vāverēnu.
Spriganu, glītu, brūnu zēnu.
Sveicināju, taisīju kniksi.
Vāverēns – žviks –
Prom priedainē fiksi.
No priedes stumbra atskatījās,
Ar asti māja, atvadījās.
Teica, lai nevaļu neņemot ļaunā,
Esot pats galvenais rīkotājs faunā.
Tik īs mums abiem saruna bija.
Vien sniegs pār galvu kūpēdams bira.
Dāvim glīti cimdiņi –
Zili pirkstainīši.
Plauktā guļ atstāti,
Bēdīgi un sveši.
Dāvis siltos cimdiņus
Neprot uzvilkt rokās –
Viens otra aliņā
Mazie pirksti zogas.
Pieci mazi pirkstiņi
Cimdā lien un strīdās,
Kurš savā namiņā
Iekšā iekļūs pirmais?
Īkšķītis kā karavīrs
Savu vietu zina.
Arī rādītājpirksts
Mīklu atrisina.
Beidzot mazie pirkstiņi
Katrs savā vietā!
Dāvim rokās cimdiņi
Mazās plaukstas silda.
Ziema klāt! Ziema klāt!
Sniegs pa gaisu lidinās.
Mazas sniega pārsliņas
Lido kā spalviņas.
Pārklāj mežus, pārklāj laukus –
Dārzs viz balts un tīrs.
Pagalmā ar slotu rokās
Rosās sniegavīrs.
Ziema klāt! Ziema klāt!
Sniedziņš spožs un mīksts.
Egles apsnigušas baltas
Sniega sagšās līkst.
Čir, čir,čir! Čir, čir, čir!
Arī zvirbulēni ir
Priecīgi un mundri spēlē
Sniegotajā eglē.
Tuk, tuk sit zīlīte loga rūtī.
Tuk, tuk dauza kā sirsniņa krūtīs.
Iešu, atvēršu loga rūti –
Putniņš vēsti no tevis sūta!
Tuk, tuk sit morzi knābītis dikti.
Tuk, tuk tev sūtu savu sirdi!
Tuk, tuk tā mīļuma pilna!
Kā saulīte silta apskauj un silda.
Tuk, tuk sit putniņš loga rūtī.
Tuk, tuk sit sirsniņa krūtīs.
Tuk, tuk tā tevi mīl!
Vai jūti?
Kvēl rudens sarkani kāvi.
Ceļas debesīs lēni līdz gaist,
Gulbju vijoļu uzvilktās stīgās,
Minorīgs akords skaists.
Bet zeme glabā sēklas
Zem vējā gurušām lapām.
Kad aizlūzīs rudens alts,
Balts gaišums zemei pienāks.
Nosnigs baltākie sniegi.
Maigi un viegli kā glaustu,
Noglāstīs zemes pieri
Pūkaina sniega plauksta.
