IR LABI AR TEVI KOPĀ

 

Rītausmā mazgātu seju
Sārtvaidzes asteres tvīkst.
Varbūt septembris lūgs tās uz deju,
Dārzā virmos asteru zīds.
Balodis mežmalā dūdo
Pret sauli izriesis krūtis.
Baravika sūnās
To sveicinot paceļ hūti.
Priedainē, septembra vējā,
Sačukstas viršu ziedi.
Spārnos paceļas putni
Velkot debesīs gājputnu sliedes.
Ir labi ar tevi kopā
Zem septembra debesīm klusēt.
Ir labi ar tevi kopā būt viens otra pusē.

NOREIBUSI NO MĪLESTĪBAS

 Noreibusi no mīlestības
Kā taurenis lidinos.
Dzīvības avoti urdz,
Un dvēsele pilna,
Tik pilna palo.

TAVS EŅĢELIS

 Es šonakt dziedāju sapnī.
Kā ērģeles skanēja balss.
Un sapnī man bija spārni,
Es lidoju un ap mani
Baltu eņģeļu bars.

Es šonakt sapnī laimīga biju.
Mani neskāra laicīgas varas.
Es biju brīva un pati,
Un plašā Visuma kāra.

Es šonakt raudāju sapnī
Un izliju Zemei pāri
Mirdzošos kristālos,
Ko sniegā saskatīt vari.

Es šonakt biju tavs eņģelis,
Kurš spārniem sargādams tevi,
Laidās tev pāri.

BURVIS

Nemanāms burvis
leduspuķes logā bur.
Tu skaties manī 
caur sveces liesmu.
Raisās ņieburs,
un tāla balss
Sauc atmiņā
vasaras dziesmu.

TEICI

Teici – tu mīļa esi!
Vējš vārdus aiznesa līdz.
Iesvieda apsei klēpī,
Lai šūpo, lai auklē
Līdz modīsies rīts.
Nosarcis, laimīgs
Kā grēkojis būtu.
Kā ņēmis ko liegtu,
Ne liktens dotu.

LAI PUĶE PALIEK PĻAVĀ

Lai puķe paliek pļavā –
Neplūc to!
Nāks salna asu cirtni,
Zieda dvēsele aizlidos.

Lai bite paliek ziedā –
Nesamin to!
Bites liepziedos dziedās
Par vasaru smaržīgo.

Lai stirna paliek mežā –
Nenogalini to!
Stirnai acīs
Rāms biklums trīsuļo.

Nelaid asus vārdus pār lūpām –
Paturi sevī tos!
Ar vārdiem var spārnos pacelt,
Var samīt putekļos.