Nav
skaistāka laika par lapkriti.
Kāpēc sirds
baidās tā pelnus?
Kāpēc sirds
baidās to uguni,
Kas krāso
deniņus salnus?
Dzērves
kliedz tīrelī atvadas,
Spārnos
kaist ceļavējš.
Mums
nepacelties spārnos,
Mūs nenotur
Zemes vējš.
Mēs starojam
tepat uz Zemes
Starp rudens
lapām un zvaigznēm.
Starp
asterēm, miķelītēm,
Starp
pēdējām rudens rozēm.
Mēs starojam
tepat uz Zemes
Un ritam kā
lapas vējā
No varenā
Dzīvības koka
Pa vējam, pa
vējam.
Nav
skaistāka laika par lapkriti!
Kāpēc sirds
baidās tā pelnus?
Kāpēc sirds
baidās to uguni,
Kas krāso
deniņus salnus?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru