Upes līča skauta naktī sapņo klusi.
Mēnesnīcas zīdā tērpies baltais zieds
Uz rāma viļņa pleca glezno galvu liek.
Kur tāds skaistums radies?
Vēja elpa trīss –
Skries un upes līcī
Rozi noskūpstīs!
Rītausmas staros ūdensroze mostas,
Atver garās,sudrabotās skropstas.
Vējš to dzidrām lūpām liegi, liegi skūpsta,
Neizbēgt vairs rozei vēja skavu gūsta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru