Un aiziešu es siltos silos

/Mežs ir mūsu mājas/

Aiziešu es siltos silos

Kā māti priedi uzrunāt,

Lai pieliek zaļo rogu delnu

Manai bālai pierei klāt.

Apvīšos ap raupjo stumbru,

Kam dzintarmaiga dvēsele,

Lai pūsmo krūtīs gaišus toņus

Labsirdīgā skujotne.

Šonakt kalpoju naktij

Šonakt kalpoju naktij par ganu -

veselu ganāmpulku

līdz galam neizdomātu

domu ganu.

Ja spētu tevi izmest no galvas,

izslēgt kā kabatas baterijas starmeti,

lai neizgaismo brūces,

kur sāp visvairāk.

Zvaigznes nevar izslēgt.

Zvaigznes dzēš rītausma..

Sirds maigumu neizdzēš

/Ievas Trimalnieces fotodarbs/

Laiks lēnām izsmērē sejas vaibstus,
Laiks jūras krastu dzēš,
Sirds patur mīlestības vārdus,
Sirds maigumu neizdzēš!

Skūpstīšu tevi

/Ievas Trimalnieces fotodarbs/

Skūpstīšu tevi pavasarī,

Kad lūpās pieneņu medus!

Mīlēšu ilgi

Līdz upes aizaugs ar ledu.

Starp skūpstiem plauks

Vasaras brīnums - 

Ziedēs ik sacīts vārds,

Krūtīs dzims mīļums

Mūžību dārgs.

Laime kā pūka viegli,

Kā migla debesīs kāps,

Līs pāri pieneņu sniegi

Sudraba kupenām.

Izbridīsim ziedus

Un balto kupenu grēdas!

Ik skūpsts kļūmes piedos,

Plaucēs vasaras vārdus.

Skūpstīšu tevi ziemā,

Kad dzersim tēju ar medu!

Mīlēšu ilgi

Līdz upes skries brīvas no ledus.

Dvēselē ledus kūst

Caur sniegiem, caur lediem

Atkusnis sācies -

Sīkas tērcītes, straumītes plūst.

Ziema atkāpjas, ziema aiziet,

Dvēselē ledus kūst.

Un viss, kam pieskaras

Rokas un lūpas,

Par zeltu un sudrabu top.

Kā pasaku grāmatā "Burvju ota"

Dvēsele salapo.

Lai ļaunu ar labu,

Ne zobu pret zobu,

Spētu atalgot -

Rūgtai asarai

Smaida dzirksteli līdzi dot.

Tikai tā kļūstu brīva

No melniem sodrēju kvēpiem,

No aizvainojuma sirdī

Kā nezāļu klēpja.

Sirds nevar mūžīgi sniegos,

Mūžīgi ledos stingt.

Sirdij jāatkūst, lai varētu piedot,

Debesīs zvaigznes degt.

Līdz pēdējai elpai

Tik balts mans dārzs,

Dus sarma kokos,

Un matos atmirdz

Vizmas spīdums vārs.

Lai sarma kokos,

Kaut tikai nekrīt sirdī!

Lai varu kā bērzi pavasaros

Ar dzīvības sulu dzirdīt.

Lai varu kā upe palos

Pļavās dzeltenas purenes sēt

Un rudens novakaros

Kā roze uzziedēt!

Un kad nāks sēklas smagums,

Apcirkņos graudi birs.

Un pēdējie rudens ziedi

Salnas skūpstīti mirs...

Bet vēl gribas paspēt!

Vēl uzziedēt!

Līdz pēdējai elpai

Vasaru sēt.

Kaut kur ir naktis

Tevi mīlu -

Pārfrazētas frāzes.

Vītušas romantikas

Pilnas vāzes.

Mēness naktis

Caur loga rūti skatītas

Un septītās debesis

Gultas atsperēs.

Bet kaut kur ir naktis,

Kad asinīs kumeļi zviedz

Un noreibums tāds

Kā migla -

Gūsta un aizmigt liedz.

Septītās debesīs celies

Kā putns un krīti,

Un bail nav no nekā,

Jo ir kopīgi vakari,

Kopīgi rīti.

Ir mīlestība,

Kas vieno un saista.

Un ir dzīvot vērts,

Jo dzīve ir skaista!

Ar gaismas ātrumu

Skumjām nav pamata.

Drīz puteņi stāsies,

Un ziema atkāpsies.

Dvēselē pumpuri milzīs

Un naktīs runči

Aizgūtnēm trieks.

Pie tevis ar gaismas

Ātrumu traukšos,

Raisīšu vaļā tevī

Pumpuru to,

Kas ziemas spelgonī

Applaucēts, panīcis nīkuļo.

*****

Ieklausies savādās naktīs - 

Kā tās pulsē,

Kā zvaigznes zvīļ.

Kā kaķi dzeltenām acīm

uz jumtiem

Kaķu meitenes mīl.

Ieklausies savādās naktīs -

Savā pulsā,

Kas kā ērzelēns skrien,

Kā no lūpām čuksti

Kā pumpuri raisās,

Ka pasaulē neesi viens.

Ar gaismas ātrumu

Traukšos pie tevis,

Kauslapas noraušu nost!

Ieklausies savādās naktīs

Un sevī, un svied

Biezo apvalku nost!

Varbūt man tikai izlikās

Varbūt man tikai izlikās -

Mēs esam tikušies?

Kaut kur starp spožām komētām

Un kopā krituši.

..

 Tu mani nepazīsti vairs.

Es baidos tevi atzīt.

Varbūt kā Ieva es - tu Ādams,

Mēs esam Dieva padzīti?

..

Varbūt man tikai izlikās,

Ka esam tikušies.

Tavs kailums mani nepārsteidz,

Šīs zemes svešiniek.

Nakts nav mans patvērums

Nakts nav mans patvērums.
Naktī dedzinu
Sevi kā sveci.
Un sirds raud klusi,
Elsojot  liesmai līdz.
Kādām virvēm  lai sasienu
Skrejošo pulsu,
Kas  puto  dzīslās kā noreibis vīns?

Nakts nav mans patvērums.
Naktī   tvanu kā puķe.
Izsmaržoju   kā pļavā siens.
Kādām virvēm lai piesienu
Pagātnē atmiņu laivu,
Kas pērnās niedres lauž
Pušu kā vakardienas?

Ar kādām virvēm lai sasienu
Skrejošo pulsu?
Tas  puto dzīslās kā noreibis vīns.
Kā lai izbrienu pusnakts asaru rasu,
Ja katra asara pumpurs dzīvs?

Jau pavasaris rit

Caur brūniem pumpuriem

Jau pavasaris rit.

Viz marta elpā violeta gaisma,

Un saules zieds

Steidz siltas lapas dzīt,

Lai putni perēkļos tās sien par spraisli.

Lai kārkli pelēkie ik saules lapā tin

Kā siltos autos pūpolēnu saimi,

Un runči strīpaini ar kaķēm kāzas svin,

Un mežu ielokos skan stalto  briežu auri.

Caur brūniem pumpuriem

Jau pavasaris rit.

Viz marta elpā violeta gaisma

Un plānas sniegpārslas

 Kā naktstaureņi krīt

Un sadeg  pavasara ausmā.

Caur brūniem pumpuriem

Jau pavasaris rit.

Gundega Salna