/Ievas Trimalnieces fotodarbs/
Skūpstīšu tevi pavasarī,
Kad lūpās pieneņu medus!
Mīlēšu ilgi
Līdz upes aizaugs ar ledu.
Starp skūpstiem plauks
Vasaras brīnums -
Ziedēs ik sacīts vārds,
Krūtīs dzims mīļums
Mūžību dārgs.
Laime kā pūka viegli,
Kā migla debesīs kāps,
Līs pāri pieneņu sniegi
Sudraba kupenām.
Izbridīsim ziedus
Un balto kupenu grēdas!
Ik skūpsts kļūmes piedos,
Plaucēs vasaras vārdus.
Skūpstīšu tevi ziemā,
Kad dzersim tēju ar medu!
Mīlēšu ilgi
Līdz upes skries brīvas no ledus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru