Tik balts mans dārzs,
Dus sarma kokos,
Un matos atmirdz
Vizmas spīdums vārs.
Lai sarma kokos,
Kaut tikai nekrīt sirdī!
Lai varu kā bērzi pavasaros
Ar dzīvības sulu dzirdīt.
Lai varu kā upe palos
Pļavās dzeltenas purenes sēt
Un rudens novakaros
Kā roze uzziedēt!
Un kad nāks sēklas smagums,
Apcirkņos graudi birs.
Un pēdējie rudens ziedi
Salnas skūpstīti mirs...
Bet vēl gribas paspēt!
Vēl uzziedēt!
Līdz pēdējai elpai
Vasaru sēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru