Ko man ar sevi darīt

Ko man ar sevi darīt,

Ko man ar sevi padarīt?

Varbūt rīt vai parīt

Domas par tevi projām dzīt?

..

Šodien vēl gribu tām ļauties.

Nesteigšos kājas aut.

Domās pie krūtīm tev kļauties,

Rokām plecus skaut.

..

Tik daudz gribu paspēt!

Neatlikt neko rīt.

Ko man ar tevi darīt,

Ko man ar sevi padarīt?

..

Paiet un pārsāp viss.

Ogles pelnos dziest.

Mana mūža nepietiks

Tevi mīlēt un ciest.

Vasara gar degunu

Vasara gar degunu!

Nepaspēju ievziedu smaržā noreibt, -

Kaut sirds ik uz soļa streipuļo,

Pie zilo ceriņu ugunskura

Sasildīt sirdi un rokas,

Kad dzērves jau tīrelī klaigā,

Vēlot, lai citugad sokas!

..

Nepaspēju!

Kā darba bite darbā skrēju,

Dienu pēc dienas -

Dienu no dienas

Vājuma negaisus krūtīs ravējot,

Bet uz putnu naktīm nepaguvu,

Baltās nakts koncertus nokavēju.

..

Vasara gar degunu!

Nesaprotu - pa kuru laiku?

Vēl tepat bija uz sliekšņa,

Bet istabā neielaidu - 

Nepaspēju - 

Atkal nepaspēju,

Bet tagad ej nu ķer vēju!

..

Ceru uz atvasaru.

Ceru to sagaidīt koši.

Nepalaist garām ne staru

No saules starmeša!

Zem akmens bēdu liku

Zem akmens bēdu liku.

Tādu kā stāv - basu, pliku.

Nav man žēl savas bēdas,

Akmeni virsū un ne ēnas!

Dziedot pāri bēdām eju

Pa akmeņainu ceļu.

Atrast vārdus

Atrast vārdus,

Kas sniegpārslas kausēs,

Kad stāvu putenī apsnigusi.

Zinu tu proti tos atrast,

Izcirst stigu uz manu pusi,

Izbrist sniega dumbrājam cauri,

Izkust vārdu straumītē siltā,

Iznest no sniegiem uz saules tilta.

Zinu tu proti vārdus atrast,

Mans pavasari,

Tava elpa uz mana vaiga

Tik silta!

Nevar būt

Nevar būt, ka tevi izdomāju!

Vējš, kas matus jauc,

 esi tu.

Lietus no mākoņa pār seju

Un zilā medus puķe -

 esi tu!

Mijkrēslis, kas lēnām ēnas aijā,

Mēness daudzsološs kā komats

esi tu!

Gaisma istabā vistumšākajā

No sveces trauslās elpas

esi tu!

Nevar būt, ka tevi izdomāju!

Viss starp mums ir īsts un dzīvs.

Gaismas atspulgi un melodijas

Un rudens dzērves pusnakts debesīs.