Nevar būt, ka tevi izdomāju!
Vējš, kas matus jauc,
esi tu.
Lietus no mākoņa pār seju
Un zilā medus puķe -
esi tu!
Mijkrēslis, kas lēnām ēnas aijā,
Mēness daudzsološs kā komats
esi tu!
Gaisma istabā vistumšākajā
No sveces trauslās elpas
esi tu!
Nevar būt, ka tevi izdomāju!
Viss starp mums ir īsts un dzīvs.
Gaismas atspulgi un melodijas
Un rudens dzērves pusnakts debesīs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru