Svētbrīdis

Svētīsim brīdi šo,

Kad gājputni atlido.

Upes no ledus brīvas plūst,

Bērzi pumpuro.

Svētīsim atnākšanu!

Tas brīdi lai top svēts,

Kad svētelis ligzdā pārlido

Un namā tiek šūpulis kārts.

Zelta mirkļi

Zelta mirkļus, izkaisītus vējā,

Kā lauskas neuzlasīt

Rīt nedz aizparīt.

Laiks kalendāra lapas pāršķir,

Un vējš sāk rudens lietu sejā dzīt.

Kas vējos izkaisīt, tas zudis.

Kā izliets ūdens, ko vairs nesasmelt.

Un atkal sirdī ierit zelta rudens,

Un skanēdamas zīles krīt.

Bet skaisti brīži, svētas stundas paliek!

Mīlestība, ko nedzēš gadu pelni.

Lai laiks ar sudrabrasu aprasojis

Matu zelmeni

Un raupju kalis delnu.

Laiks zelta mirkļus vējā kaisa,

Bet krūtīs sirds vēl mundri sit.

Lai dzīves vētras šūpo laivu,

Lai mūžs jau skaita piecdesmit!

Paliec kāda esi

Paliec kāda esi!

Dvēselē gan sauli,

Gan negaisus nes.

Mežrozes ērkšķaino

Maigumu,

Gaišas ilgas no vālodzes

Un plašās sirds dzīlēs

Gulbju dziesmu.

Paliec kāda esi -

Sieviete - roze,

Ar ziemcietes spītu

Un izturību!