PAR MĪLESTĪBU

                  1

Tā viņa aizlido.

Izskan kā melodijā notis,

Bet sirds dziesmai notic.

Tā mīlestība aizlido vējā

Kā ziedlapa vāra,

Ko zarlauzis nozadzis

No ziedoša zara

Un tavām lūpām.

                 2

Par mīlestību, kas neatnāca

Bezmiegā egles skumst.

Smagi šalc vēris pusnakts dzīslās

Un lietavas nesoša debess .

                 3

Katru rītu aust Saule.

Virs galvas mainīgs mākoņu jums,

Kā manas un tavas domas.

Un vasaras vējā skan

Šūmaņa skumjais‘’Sapņojums’’...

Skumjas? Bet varbūt prieks

Par ilgošanos?

               4

Ja nebūtu ilgošanās,

Strauti nemeklētu upes

Un upes nemeklētu jūru.

Ja nebūtu ilgošanās,

Naktstauriņi neskrietu

Ugunī meklējot

Mēnesgaismu.

Ja nebūtu ilgošanās,

Tu mani negaidītu

Ik rītu uz ielas stūra

Un es tik ļoti negaidītu rītu.

               5

Un tad  atnāca  mīlestība.

Atbrida rītausmā

Pa rasoto zāli.

Garo svārku mala

Glāstīja vēl guļošo

Pļavziedu sudrabotos matus.

Un tad mīlestība atnāca.

Pamodināja melnraibo cīruli,

Pasvieda augstu gaisā

Pretī saulstaru šūpolēm,

Un vasara piebira

Putnu treļļiem un

Ziedputekšņiem.