LAI LAIMĪGS

 Lai laimīgs gads, kas šurpu nācis!
Tas priekos, bēdās būs ar mums –
Jaunais gads, kas dzirkstot sācies,
Jaunā ceļā vedīs mūs.

JAUNS BĒRĪTIS – KUMELIŅŠ

Jauns bērītis – kumeliņš
Laika durvīs dižājas.
Kaklā spožs laimes pavadiņš,
Zem pakaviem zvaigžņu ceļš sijājas.
 
Zvaigžņu putekļiem apbiris,
Uz Zemi trauc Jaunulis.
Tornī sit divpadsmit pulkstentiņš,
Sniegā mirdz laimes pakaviņš.   

 

VĒL MIRKLIS...

Vēl mirklis un pārplīsīs gads
Divpadsmit spožās strēlēs.
Degs eglē sveces,
Un cilvēks cilvēkam
Klusu laimi vēlēs.
Šai stundā kā cerība balta
Jauns gads sēdēs goda vietā –
Pie galda.

 

SMARŽO NOVAKARS

Smaržo novakars
Pēc atmiņām un svecēm –
Egles zaros degtās sveces kūst.
Un Jaunais gads,
Tik kluss kā zīles sveiciens,
Pie loga pieklauvē
Un prāts jaunam darbam most.  

DEGSIM EGLĒ SVECĪTES!

Iedegsim brīnumu eglītē
Lai staro, lai mirdz
Katrā brīnumsvecītē
Gaidītā brīnuma sirds!
 
Degsim eglē svecītes
Mūsu mīļajiem!
Tiem, kas Zemes dubļus brien
Un Debesu eņģeļiem!
 
Degsim sirdī liesmiņas,
Degsim dvēselē tās!
Lai brīnums atnāk un paliek
Ik sētā, istabā!
 
Lai paliek un negrib
Uz citu pusi iet!
Iedegsim krūtīs mīļumu,
Neslēgsim dvēseli ciet! 

ZIEMSVĒTKOS

Šonakt zvaigžņu pakariņi
Debesu telpu izgaismo.
Cits par citu spožāk mirdz
Un svētvakaru ielīksmo.

Šonakt zvaigžņu pakariņi
Tālo gaismu sniegā met.
Zaigo sniegpārsliņas eglēs –
Priecīgus Ziemassvētkus vēl.

LABRĪT, SAULĪT, PASAULĪT! Ilustratore Solvita Daneviča

 

VĒJĀ GAISTOŠĀ

 

EZERS DEBESĪS

 

ZILU CERIŅU UPES

 

INGUCĪŠA ŠŪPULĪTIS Ilustratore Ilze Ramane

 

KAMĪNPRIEKŠĀ ar tipogrāfijas RASTRI valdes priekšsēdētāju Vilni Līci

 

MAN PIEDER LAIKS Ar redaktori Evu Mārtužu

 

SARMOTI ZIEDI Ojāra Vācieša veicināšanas balva dzejā Gundegai Salnai 2009.gadā.

 

KATRAM SAVA EGLE

 

Mums katram sava egle rudzu laukā
Un katram sava egle sirdī jāpatur,
Lai baltā ziemas svētvakarā
Ir sveces aizdedzināt kur!
 
Mums katram sava egle rudzu laukā
Un katram sava zvaigzne sirdī jāpatur
Par ceļrādi uz dzimto sētu
Un gaismu, ko pamalē Dievs kur.

DZIED DVĒSELE

 

Dzied dvēsele.
Bērzos balta melodija snieg.
Pamazām apsnieg pasaule,
Pļavas un meži mieg.
Dzied dvēsele.
Gaiši skan melodija.
Katra sirdī, katrā namā
Zied mīlestības krāšņais koks –
Mīlestība!

KAD GAISMAS VALODĀ RUNĀ SVECES

 

Kad gaismas valodā sāk runāt sveces,
Tumsa lēnām rūk un gaist,
Un sudrabotu gaismu mēness
Ziemassvētku ceļā laiž.

Lai apskaidro tumšos prātus
Un gaismu katram sirdī lej,
Un baltu Ziemassvētku stāstu
Uzdāvina dvēselei!

ESI KRAMS ŠAI SAULĒ

Atver plaukstas Gaismas siekam,
Satver riekšā to!
Pasniedz draugam, ienaidniekam
Gaismu dievišķo!
Esi krams šai saulē – zemē
Ļauj lai Dievs tevi šķil!
Un ar Gaismu dvēselē,
Ar siltām rokām ļaudīs ej!

APSNIGSIM

Apsnigsim baltā ticībā –
Stiprā kā egles sirds,
Kas sniegputeņiem cauri
Cīruļus debesīs dzird!
Apsnigsim baltā ticībā
To brīnumu ieraudzīt,
Kas katram paša dvēselē
Kā pērle pērlenē mīt!

ZIEMSVĒTKU NOSKAŅA

Drīz Dieva bērns būs piedzimis.
Pār zemi klusi snigs.
Un dvēselēs plauks svētvakars,
Ik nedarbs piedots tiks.

Drīz eņģeļi pūtīs bazūnēs –
Ikviens lai ieklausās,
Kā nolīs miers uz zemes šīs
Šais skaņās brīnišķās!

Degs egles zaros svecītes,
Mazs bērniņš sēdēs rātni
Un priecāsies, ka atvērti
Ir Ziemassvētku vārti.

Klusa nakts,
Svēta nakts.

LŪGŠANA

Savas rokas klusā lūgšanā lieku
Par visu, kas tuvs man un svēts.
Par zemīti savu, par rudzu sieku,
Kas dīgst tīrumā tēva sēts.

Lai arājs kā putns rītos neguļ miegu –
Steidz vagu pēc vagas sākt!
Lai dzeguze piekūko gadus liekus
Pie varenā mūža tam klāt!

Un māte lai smaida, ceļot mīklu no abras –
No krāsns kāpj maizītes smārds.
Lai dvēselē iekrīt kā auglīgā zemē
Mātes silti sacītais vārds!

Savas rokas klusā lūgšanā lieku
Par visu, kas tuvs man un svēts.
Lai dīgst mana tauta kā sējums pēc lietus,
Kas paaudžu paaudzēm sēts!

ATNĀC SVĒTVAKARĀ

Atnāc šovakar šai svētvakarā!
Eglēs čiekuri kā zvani zvana.
Debesis ber lejup zvaigžņu siekus,
Māju logos spožas gunis mana.
 
Apkārt brīnums klusi mirdzot staigā.
Ziemassvētki gaidītie ir klāt.
Lai miers virs zemes, miers katra mājā,
Un Dieva vārds no sirds tiek izrunāts!
 
Atnāc šovakar šai svētvakarā
Ziemassvētku mieru sagaidīt!
Miera eņģeli kārt egles zarā,
Sveču liesmās sirdi sasildīt.

ZIEMASSVĒTKI KLĀT

Zvani zvana tuvu, tālu –
Ziemassvētki klāt!
Klusā naktī, svētā naktī
Bērniņš mazs šai saulē nāk.
 
Eglēm mirdzot, zvaniem zvanot,
Debess eņģeļiem līksmojot.
Skujām tvanot, svecēm degot –
Dieva dēlu godinot.
 
Klusā naktī, baltā naktī
Zvaigžņu gaisma lejup līst.
Veriet logus, veriet durvis –
Dieva dēls mums atsūtīts!

ZIEMASSVĒTKU CEĻŠ

Piparkūku smarža virmo gaisā,
Pīrāgu un egļu skuju smārds.
Sniegputenis sniega pārslas kaisa,
Lai ziemassvētku ceļš top balts!
 
Lai apsnieg lauki, apsnieg Dieva egles,
Lai gaišās domās tinas skumjais prāts!
Lai Dieva vārds kā sargs pār cilvēkiem un zemi
Šai baltā stundā  lūgsnās saulē celts!
 
Piparkūku smarža virmo gaisā,
Pīrāgu un egļu skuju smārds.
Deg baltas sveces, gaismas virtnes laistās,
Mirdz bērnu mīļās sejās laimīgs smaids.
 
Sniegputenis sniega pārslas kaisa,
Un ziemassvētku ceļš top balts.
Un mirdzošs eņģelis šurp rāmi laižas –
Un Dieva vārds  tiek lūgsnās saulē celts

JA...

 

Vairs neatceros tavu balsi.
Tā reizēm manos sapņos skan.
Kā maiga melodija – valsis,
Kā reizēm gaidīts durvju zvans.
 
Ja atnāktu pie rudens bērziem,
Es tevi gaidītu uz takas.
Es tevi gaidītu kā upe,
Kam jūrai tik daudz sakāms.
 
Es tevi gaidītu un lūgtu
Nekad vairs projām neaiziet.
Mēs rudeņotu abi kopā
Līdz ziemas gulbji projām iet.
 
Un tad ar ziemas sniegiem matos
Sēstos vienās kamanās...
Līkst rudens bērzi piesniguši,
Bet tu pie manis neatnāc.
 
Vairs neatminos tavu balsi –
Tā reizēm manos sapņos skan.
Vien vējš trenc logā rudens valsi,
Un reizēm aizlūst vēja balss.

ATVASARA MEŽVĪNOS

Sārto atvasaras blāzmu, 

kas pāri dārzam slīgst
Un ieritinās mežvīnos, 

to traucēt neuzdrīksties! –
Atvasaras blāzme, miglas pēlī mīkstā,
Vītenīša skavās mirkli atpūtīsies.
Rītam austot silti uzsmaidīs ikvienam,
Lai atceramies vasaru ar košām saules dienām!
Un mežvīnam uz vaiga skūpstu atstājusi,
To atstās mulstošu un gaužām nosarkušu.

PACELSIM DEBESIS

 

Pacelsim debesis augstāk
Ar saviem smaidiem, ar siltiem acu skatiem! 
Pacelsim debesis augstāk –
Nāk eņģelis debesu ziediem baltiem!

PIESKARIES

 Pieskaries,
Jau pusnakts ir!
Saule aiz apvāršņa aizkritusi
Dienu no nakts šķir.

Pieskaries,
Jau pusnakts ir!
Šonakt lemts zvaigznei dzimt!

NAKTS TANGO

 Šis varbūt būs mūsu pēdējais tango
Uz kuru tu mani neuzlūgsi...

Nakts mati rīta staros taps sudraboti.
Čigāniskā balss nepieburs.
Svārku bārkstis gaisīs
Egļu tumšajās ēnās...
Rīts jaunu dienu
Pamalē kurs
Un mēs viens otram
Zudīsim lēnām...

NOLIJA ZVAIGZNES

 Šonakt nolija zvaigznes
Ābeļu dārzā, asteru dobē.
Mēness, zeltaini blāvs,
Grauza nakti kā villaini kode.
Rīts mazgāja rasā acis
Un iededza ugunskuru.
Dzirkst dārzā zvaigžņu jūra
Pilna krāsainu asteru buru.

NOREIBT

 Tauriņi pakrūtē.
Ziedlapu smarža.
Tavi vārdi –
Tie arī smaržo!
Bet noreibt var arī
No vēja...
Un lidot! Lidot!

MADARĀS

 Es brienu madarās!
Tvan saules bulā pļava.
Dundurs uzmācīgi
Gana dziesmu zvana.
Es brienu madarās!
Saldi smaržo gaiss,
Un krūtīs lēkā mazais
Nerātnais.
Es brienu madarās!
Ir pasaule tik skaista
Kā tavas acis,
Kur smieklu dzirkstis laistās.

KĀ NEBŪTU

 Vecs zīlnieks izlika kārtis,
Cik daudz man šai dzīvē vinnēt.
Cik daudz šai dzīvē vilties,
Cik mīlēt.
Bet vējš, šķiet, gluži bez vainas,
Noslēpies zaļajā eglē,
Kā nebūtu mani glāstījis,
Nebūtu mīlējis.

MĪLU

 Mīlu lietu. Lietus aizskalo
Vakardienas putekšņus,
Kas palikuši no jūtu
Brāzmainā vēja.
Zinu tie sabirs ķiršu ziedos
Un vējam šo nedarbu piedošu.

Mīlu lietu. Lietus aizskalo pēdas
Un tavu lūpu pieskārienus,
Bet sirdī ieritina siltas lāses.
Mīlu lietu un vēju,
Un glāstus, ko paturēju.
Un balto ķiršziedu ziedētspēju.

UZ TILTA

 Mēs stāvam uz tilta.
Upes viļņi krastā iras.
Mēs stāvam uz tilta
Un domas tik tīras.
Straumes viļņi 
Te tiekas, te šķiras.
Mēs stāvam uz tilta
Un domas tik tīras.
Tu lūkojies manī.
Tavas acis ir zilas.
Es lūkojos tevī
Un domas tik tīras.
Mēs stāvam uz tilta.
Es mīlu tevi.

STĀV VASARAS PIEVĀRTĒ RUDENS

 Stāv vasaras pievārtē rudens.
Pļavās žāvējas siens.
Siseņi sisina gari,
Virst migla kā vārīts piens.

Stāv vasaras pievārtē rudens.
Krīt dzidri āboli zālē.
Un nopļautās siena pļavas
Kā lina audekls bālē.

Bet vasaras pievārtē rudens
Steidz gleznot akvareli –
Kļavas saulrieta staros
Un debesīs svēteli.