Kad lietus pielijusi diena
Kā pelēks putns
Pār zemi spārnus vilks,
Es paiešu tev pretī
Siltu plaukstu tavā likt.
Un no tavas augstās pieres
Matu cirtas atglāstīšu nost.
Vienu liegu, maigu glāstu –
Un tu jutīsies kā svētkiem posts.
Un kad rēna rudens diena
Lietus lāses acīs riesīs,
Būšu tavu domu pūlī
Klāt kā mīļš un gaidīts viesis.
Un man pašai ļoti, ļoti vajag
Lai žūst dubļi dvēselē,
Lai gaišā priekā apjaust varu –
Esmu vajadzīga tev šai pasaulē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru