RUDENS NAKTĪS AKLĀS...

Rudens naktīs aklās
Krūtīs gaudo vilki,
Un vējš aiz loga neatpaliek.
Kāpj bezmiegs smagiem soļiem
Pāri slieksnim,
Un negulētās stundas garas stiepj.

Sen krāsnī malkas šķilas izdegušas.
Maigs siltums nogurušos plecus tin,
Un domas vakardienas ceļus
Izbridušas,
Rīta gaismu logā svin.

Drīz noklust viss, – nekā vairs nav.
Miegs nogurušos plakstos dus.
Vairs nejūt sāpes
Pušums nesadzijis
Un krūtīs vilku bari klus.

Rīts logā sit ar spožu saules dūri.
Uk kļavs kā sadusmojies nosarcis –
Ne tev vienai daždien klājies sūri,
Manus zarus arī skāris lapkritis.

Ar smaidu nokratu
Nakts melnos spārnus.
Pie kājām kļava zelta lapas met.
Es taču zinu laimei buramvārdus
Un eju jaunai dienai durvis vērt.