VECĀ MĀJA

 

Es mīlu liepu saldo smārdu,
Kad putekšņos brūnas bites brien.
Es mīlu mājas  vecā jumta skārdu
Un melno dūmeni, kas dūmu grīstes slien.
Es mīlu sakņu dārzu balandām un virzām,
Zedeni, kur puķuzirņi vijas.
Vanagu,kas dienas vidū uzglūn vistām
Un izkapti, kas aizbāsta aiz sijas.
Es mīlu vecātēva dižo māju –
Gadsimtu, kas stāv un ziedos līkst.
Ik ziedoni ar puķēm sarunājas,
Bet ziemā biezā sniegā grimst.
Es mīlu atmiņas bērnišķīgi maigas,
Kad pasaule bij brīnumiem tik pilna,
Bet šodien sirmās mājas dārzā stāvot,
Klausos kā kaļ viedā priedē dzilna.